Narodņicisms

Narodņicisms - ideoloģisks liberāls strāvojums Krievijas impērijā XIX gs. otrajā pusē un XX gs. sākumā, orientēts uz zemniecības kārtas politisko brīvību paplašināšanu un valsts ideoloģijas pārorientēšanu uz utopiski idealizētu zemniecību kā sabiedrības pamatu, visai noliedzoši raugoties uz kapitālismu un industrializāciju, postulējot agrārās reformas nepieciešamību. Teorijas pamatlicēji bija A.Hercens, N.Černiševskis, P.Lavrovs. XIX gs. 70. gados tajā parādījās t.s. kreisais jeb aktīvais narodņicisms, kura pārstāvji centās iedzīvināt savus politiskos uzskatus, dodoties uz laukiem un "pamodinot" zemniecību. Šī virziena ievērojamākie ideologi bija [[Bakuņins Mihails|M.Bakuņins], Lavrovs, P.Tkačovs u.c. Pretstatot "sociālismu" "politikai", narodņiki postulēja, ka cīņa par politiskajām brīvībām ir izdevīga tikai buržuāzijai. Noliedza jebkādas kapitālisma pozitīvās iezīmes. Aizvien vairāk parādījās misticisma iezīmes, akceptēts agnosticisms. Teorijā centās veidot agrāras sabiedrības modeli, pretstatot to negatīvajam industriālās sabiedrības modelim. 80. gados sāka dominēt liberālais, reformistiskais virziens (V.Voroncovs, Mihailovskis, S.Krivenko, S.Južakovs u.c.). Zemnieku pretošanās kustības uzplūdu XX gs. sākumā un 1905. gada revolūcijas ietekmē kustība sašķēlās vairākos virzienos un partijās, no kuriem visradikālākā bija eseri.

Literatūra

• Narodņicisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 288.-289. lpp.
• Narodņicismu tēlotāja buržuāzija un apmulsušais narodņicisms. // Ļeņins V.I. Raksti. VII sēj. - Latvijas Valsts izdevniecība: Rīga, 1949.