Niedras valdība
A.Niedras vadītā Latvijas Pagaidu valdība – Latvijas Republikas Ministru kabinets laikā no 1919. gada 10. maija līdz 26. jūnijam, nomainot 16. aprīļa puča rezultātā pie varas nākušo t.s. Brimmera-Borovska kabinetu.
27. aprīlī A.Niedra ieradās Liepājā kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un jauno Ministru kabinetu. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus. Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī baltieši kā ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa.[1] Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns Ministru kabinets A. Niedras vadībā.[2]
Ministru kabineta sastāvs:
- Ministru prezidents - Andrievs Niedra
- Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
- Tirdzniecības ministrs - J. Šmits
- Tautas apgaismošanas ministrs izpildītājs - Jūlijs Kupčs
- Zemkopības ministra vietas izpildītājs - K. Sleinis (vēlāk J. Ansbergs)
- Finansu ministrs - J. Seskovs (vēlāk Eižens Švarcs)
- Ceļu ministrs - K. Burkevics
- Iekšlietu ministrs - O. Borkovskis (vēlāk amatu apvienošanas kārtībā A.Niedra)
- Tieslietu ministrs - Dr. P. Sokolovskis
- Kara ministrs - Dr. Teodors Vankins (no 15.05.)
- Pārtikas (apgādes) ministra v. i. - A. Krastkalns
- Ārlietu ministra v. i. - Heinrihs fon Brimmers (tika iecelts Zigfrīds Anna Meierovics, taču tas atteicās no posteņa)
- Valsts darbu ministrs – J.Kampe
Jaunā valdība savai pastāvēšanai paredzēja 3 pamatuzdevumus:
- valsts saglabāšanu, likumības un saimniecības atjaunošanu;
- lielinieku izdzīšanu;
- Satversmes sapulces vēlēšanas un vispārievēlētas valdības izveidošanu.[3][4]
Visi iepriekšējā Ministru kabineta lēmumi un pienākumi palika spēkā. Politiskā koncepcija bija cīņa pret lieliniekiem, Latvijas teritorijas atbrīvošana, norobežošanās no kreisi noskaņotajiem bezzemniekiem un strādniekiem, valsts izveidē balstoties uz vidējiem zemniekiem (atšķirībā no iepriekšējās valdības, kuras balsts bija lielsaimnieki). Apturēja eksperimentus ar ciemu un pagastu pašpārvaldi, līdz Satversmes sapulces sasaukšanai atjaunojot pierastās un visiem zināmās cara laika pagastu pašvaldības. Lielākā daļa valsts ierēdņu turpināja veikt savus tiešos pienākumus, neraugoties uz to, kāds kurā brīdī bija Ministru kabineta sastāvs. Pakāpeniski sāka atjaunot saspridzinātos tiltus, iznīcinātos ceļus, nodedzinātās un sagrautās ēkas, pamesto bojāto ritošo inventāru un citas tehniskās ierīces armijas un iedzīvotāju vajadzībām. Latvijas zemessardzes vācbaltiešu un latviešu (Dienvidlatvijas brigāde) daļas visai vienaldzīgi uztvēra valdības sastāva maiņu (savukārt Igaunijā tapšanas stadijā esošā Ziemeļlatvijas brigāde neatzina jaunā Ministru kabineta leģitimitāti).
Maija vidū vairākas kabineta sēdes notika bez ministru prezidenta klātbūtnes, jo to, izmantojot viņa pārvietošanos bez apsardzes, bija nolaupījusi grupa latviešu jaunāko virsnieku (sociāldemoktrāts leitnants Staprāns un tā domubiedri), un A.Niedram tikai pēc vairākām dienām izdevās no gūsta izbēgt. Viņa prombūtnes laikā tā pienākumus pildīja J.Kupčs. 3. jūnijā Pagaidu valdība pārcēlās no Liepājas uz Rīgu. Šajā laikā norisa arī izmaiņas pašā ministru kabineta sastāvā: par valsts darba ministru kļuva J.Kampe, par zemkopības ministru - J.Ansbergs, par apgādāšanas ministrijas pārvaldnieku - A.Krastkalns, par satiksmes ministru - J.Liepiņš, par kara ministra biedru (vietnieku) - barons G.Taube.
Jūnijā notikušajās Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju Latvijas zemessardze tika sakauta un atkāpās, bet Pagaidu valdība sāka domāt par evakuāciju no Rīgas. 24. jūnija MK sēdē tika nolemts vērsties pie Antantes pārstāvjiem un nodot tiem savas pilnvaras. 26. jūnijā zemessardzes Lielupes kontroles patruļa pie Majoriem aizturēja kuģīti, uz kura atradās A.Niedras vadītais ministru kabinets. Naktī no 27. uz 28. jūniju Majoros sanāca komisija - Antanti un gāzto K.Ulmaņa kabinetu pārstāvošais P.Silenieks, Latvijas zemessardzi pārstāvošais virsštāba leitnants fon Knirems (Knierem) un no trešās puses viens Dzelzsdivīzijas pārstāvis - kas nopratināja aizturētos un lika tiem parakstīt dokumentus par demisiju.
Antantes misija uzdeva K.Ulmanim sastādīt jaunu Ministru kabinetu.
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ A.Niedra, pieņemot ASV misijas vadītāja V.Grīna priekšlikumu, bija gatavs atdot K.Ulmanim 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja.
- ↑ Kā 10. maijā min kāds ASV misijas darbinieks Liepājā: No rīta ieradās Niedras kungs un paziņoja, ka viņš veido pats savu kabinetu ar nolūku atbrīvot Rīgu. Šī viena mērķa labad viņš gatavs ignorēt Ulmani un pašus sabiedrotos. Viņš runāja gandrīz kā fanātiķis ar visīstāko patriotismu. Nekas tamlīdzīgs nekad nav piedzīvots no Ulmaņa cilvēkiem. Ulmanis ... kārto savas zemes lietas kā sviesta un olu veikalu. Lai kāda ir mūsu oficiālā attieksme pret Niedru, es nevaru neapbrīnot veco garīdznieku. Acīm redzami viņš ir drošsirdīgs kā lauva. Viņš saka, ka viņš varot ieņemt Rīgu. Pēc tam viņam vienalga, cik gadu cietumā par to būtu jāpavada. - Krēsliņš U. Andrievs Niedra - “Tautas nodevēja” problēma latviešu vēsturē.
- ↑ 7. jūnijā “Baltijas Vēstnesis” publicēja Niedras parakstīto valdības aicinājumu “Visiem Latvijas iedzīvotājiem” līdz Satversmes sapulces sasaukšanai izveidot pagaidu tautas priekšstāvniecību, nosakot tās vispārējas vēlēšanas uz 1. jūliju.
- ↑ A.Niedra uzskatīja, ka Latvijas Pagaidu valdība - ne K.Ulmaņa, ne viņa paša vadītie Ministru kabineti, - nav īsti leģitīmi, jo nav ievēlēti vispārējās tautas vēlēšanās.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 217.-218. lpp. ISBN 9984-00-395-7
Resursi internetā par šo tēmu
- A.Niedras kabineta sēdes protokols par karaspēka papildināšanu organizējot vietējos zemessargus.
- A.Niedras kabineta sēdes protokols par bruņoto konfliktu ar Igaunijas karaspēku un par stāvokli Rīgā.
- Izraksts no A.Niedras kabineta sēdes protokola par militārpolitisko stāvokli.
- A.Niedras kabineta sēdes protokols par iekšpolitisko situāciju Latvijā.
- Izraksts no Jozefa Bišofa pavēles Dzelzsdivīzijai par pāriešanu A.Niedras valdības dienestā.
