Livonija
Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, kr. Ливония) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: Kurland (kr. Курляндия); Lifland (kr. Лифляндия) - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; Estland (kr. Эстляндия) - mūsdienu Ziemeļigaunija. Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c. Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). Politiski Livonijā kopš XIII gs. virkne valstisku veidojumu: Zobenbrāļu ordenis, kura teritoriju secīgi pārņēma Teitoņu ordenis (1237.-1525.) un pēc tam Livonijas ordenis (1525.-1562.), Rīgas arhibīskapija, Kurzemes bīskapija, kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Dānijas karalim pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274.) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas, Pomezānijas, Vārmes un Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. Ap 1420. gadu Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi sasauca pirmo zināmo Livonijas landtāgu Livonijas kārtu un valdnieku sapulci - valstu savstarpējo attiecību, ekonomisko sakaru un ārpolitikas jautājumu regulēšanai. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pamatpazīmes).
Galerija
Livonija 1562. g.
Krievijas impērijas Baltijas guberņas (Остзейские губернии)
Literatūra
- Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
- Zeids T. Feodālisms Livonijā. - LVI paraugtipogrāfija: Rīga, 1951
- Ābers B. Komendācijas forma Rīgas bīskapa un virsbīskapa valstī. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
- Dunsdorfs E. Latvijas vēsture (1500–1600). - Daugava, 1964.
- Grīnbergs, G. Livonijas vidējo bruņinieku tiesību krimināltiesiskās normas / Atsevišķs novilkums no Tieslietu Ministrijas Vēstneša, 1940., Nr.1.
- Švābe A. Kuršu līgumi. - Rīga, 1936.
- Švābe A. Kuršu ķoniņu un novadnieku tiesiskais stāvoklis. - Rīga, 1933.
- Švābe A. Limbažu brīvības grāmata. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
- Švābe A. Livonijas senākās bruņinieku tiesības. / Teksts un avotu kritika. - A.Gulbis: Rīga, 1932.
- Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927.
- Ķīmija Livonijā (1200-1561). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 9.-21.lpp.
- Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
- Bulmering, A. Die Verfassung der Stadt Riga im ersten Jahrhundert der Stadt. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1989
- Bulmering, A. Der Ursprung der Stadtverfassung Rigas. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1894
- Bunge, Fr. G. Altlivlands Rechtsbücher. - Leipzig, 1879
- Transehe-Roseneck. A. Zur Geschichte des Lehnwesens in Livland. - Riga, 1909
Resursi internetā par šo tēmu
- Inflanty - A European Informational Website
- Uldis Balodis. Livonian History
- The coin of Baltic Countries
