Medemi
baroni un grāfi Medemi (vc. von Medem), literatūrā dažkārt arī Mēdemi - sena skotu/vācu izcelsmes (no Skotijas ieradušies Braunšveigā, no turienes Kurzemē) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Klauss no Mēdeheimas (Claus von Medeheym), kurš 1459. kļuva par Ordeņa vasali (XI Ordeņa mestrs bija Konrāds fon Medems (Conrad v. Médem genannt Mandern)). 1620. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Kristofa Ditriha Georga (1722-1785) pēcteči veidoja baronu Medemu līniju (1862. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināta Krievijas impērijas Senāts). 1779. gadā Krostofa pusbrālis Johans Fridrihs Medems (1722–1785) kļuva par Sv. Romas impērijas valstsgrāfu, aizsākot grāfu Medemu līniju. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Piltenes landrāts Eberhards Kristofers fon Medems (Eberhard Christopher von Medem); Kurzemes bruņniecības pilnvarotais, visu augstāko Krievijas impērijas ordeņu kavalieris grāfs Karls Madems (Karl Jochann Friedrich Medem, 1762-1827), hercogiene Doroteja Mēdema (Anna Charlotte Dorothea von Biron, geb. Medem, 1761.-1821), rakstniece Elizabete Šarlote Konstance Medema. Pēdējais dzimtas pārstāvis Latvijā bija grāfs Pauls Medems, kurš 1919. gadā emigrēja uz Vāciju.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika posmos bijušas Piena muiža (Berghof, no 1920. gada Kalnamuiža, 1855-1920), Lielbērzes, Lielbērķenes (?-1694), Bērzbeķes, Jaunauces (Neu-Autz, 1804-1827), Vecauces (?-1920), Lielauces muiža (Groß-Autz), Durbes, Remtes, Viesātu, Kapeļu, Vilces, Blankenfeldes (Blankenfeld, 1426-?), Zantes (1791-1881), Vecžagares, Elejas (1753-1920), Kauguru, Šlokenbekas u.c. muižas.
Skat. arī: Ernsts Johans Aleksandrs fon Medems, Johans Fridrihs fon Medems, Karls Johans Fridrihs fon Medems, Kristofs Johans Fridrihs fon Medems
Literatūra par šo tēmu
- Volkova Vivanta. Kā ēstu barons Medems. // Mājas viesis. 25.04.2008
