Hāni
fon Hāni (vc. von Hahn,, kr. фон Ган) - sena vācu izcelsmes (Meklenburga) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Pirmie dzimtas pārstāvji ieradās Livonijas igauņu daļā XIII gs. kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1620. gadā dzimta (Hahn a.d.H. Postenden) ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1854. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1849. gadā (Hahn a.d.H. Lahhentagge) - Sāmsalas, 1864. gadā (Hahn a.d.H. Ladigfer) - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). XVIII–XIX gs. Pastendes Hāni pieskaitāmi pie visbagātākajiem Kurzemes muižniekiem. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon Hānu tiesības uz barona titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1324-1328) Reimars Hāns (Reymar Hane); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (Paul Theodor von Hahn, 1793-1862); viens no t.s. Baltijas landesvēra dibinātājiem, Hāna eskadrona komandieris barons Karls fon Hāns, 1889-1942).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (Postenden), Spāres (Spahrenhof), Vecsalienas (Alt-Sallensee), Lielvircavas, Lielplatones, Zantes (Santen), Mežmuiža (Grenzhof), Lindes (Lindenhof), Garozas (Gruntzeln), Bolderājas (Berghof), Birzgales (Birsgallen), Ērberģes (Herbergen), Blankenfeldes, Vēmeles, Lielspriņģu (Groß-Springen), Lielvilces (Groß-Wilzen), Ozolmuižas (Paulsgnade), Dandāles (Dannenthal), Bīlastu (Bersemünde), Aizupes, Vānes, Sārcenes, Lubezeres, Snēpeles, Jaunpagasta, Cēres (Zehren) u.c. muižas.
Aizupe, Vāne, Sārcene, Lubezere, Snēpele
