Štēli fon Holšteini
Štēli fon Holšteini (Stael von Holstein, Stael-Holstein, kr. Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн) – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedru Vidzemē un Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais parādās Jervas fogts Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. Laika gaitā dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās, no kurām pirmās divas kļuva par baroniem: Otto Štēls fon Holšteins (Otto Wilhelm Staël von Holstein) 1719. gadā, Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Bogislaus Staël von Holstein) 1731. gadā, bet Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein) 1788. gadā saņēma titulu (šī līnija 1830. gadā beidza pastāvēt). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1869. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. 1939. gadā Štēli fon Holšteini bija spiesti pamest dzimteni.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (Jacob Stael von Holstein, 1628–1679); Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (Fabian Ernst Staël von Holstein, 1672–1730); Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Bogislaus Staël von Holstein, 1685–1763); Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein, 1749-1802); Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants Johans Štēls fon Holšteins (Johann Alexander Staël von Holstein, 1798-1868); Krievijas armijas ģenerālmajors Bernts Štēls fon Holšteins (Berndt Fabian Stael von Holstein, 1810–1898) orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (Alexander Stael von Holstein, 1877–1937);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. muižas.
