Mongoļu impērija

No ''Vēsture''
Versija 2020. gada 24. augusts, plkst. 11.09, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Их Монгол Улс
pastāv 1211-1368
lielie hani
  • Čingiss (1206-1227)
  • Ugedejs, Čingisa dēls (1229-1241
  • Tergene hatuna, reģente (1241-1246)
  • Gujuks, Ugedeja dēls (1246-1248)
  • Ogula Gaimaša, Gujuka atraitne (1248-1251)
  • Munke, Toluja dēls (1251-1259)
  • Kubilajs, Toluja dēls (1260-1294)
  • Arigbeks, Toluja dēls, uzurpators (1260-1264)
  • Temurs (Oldžaitu), Džimgina dēls, Kubilaja mazdēls (1294-1307)
  • Kaišans (Gjuluks), Darmabala dēls, Kubilaja mazmazdēls (1307-1311)
  • Ajurbaribadra (Bujantu), Darmabala dēls, Kubilaja mazmazdēls (1311-1320)
  • Sudhipala-gegens, Bujantu dēls (1320-1323)
  • Jesens Temurs, Kamala dēls, Džimgina mazdēls (1323-1328)
  • Arigbeks, Jesena Temura dēls (1328)
  • Togs Timurs, Kaišana dēls (1328-1329)
  • Kušars (Kutuktu), Kaišana dēls (1329)
  • Jindžibals (1329-1332)
  • Irinčipals, Kušara dēls (1332-1333)
  • Togons Temurs, Kušara dēls (1333-1370)
Impērijas robežas varas maksimuma laikā

Mongoļu impērija (mong. Их Монгол Улс; Dai Ön Yeke Mongghul Ulus - Dižā Mongoļu valsts; an. Mongol Empire, vc. Mongolisches Reich, kr. Монгольская империя), kopš 1271. gada Juaņu impērija - XIII gs. Eirāzijas lielākajā daļā izveidojusies nomadu impērija, kas radās senmongoļu cilšu konsolidēšanas procesā un turpmāko karagājienu rezultātā (iekaroja nevis teritorijas - zemei nebija nozīmes, bet gan pakļāva tautas).

1206. gadā senmongoļu hans Temudžins, pēc ilgstoša kara pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, pasludināja impērijas izveidošanu un lielajā kurultajā tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku - kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu kā "Čingishans". 1211. gadā tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: Их Монгол Улс (Jeke Mongol ulus, 1211–1271), ar galvaspilsētu Karakorumu. Aptuveni 50 gadu laikā mongoļu armija iekaroja lielāko daļu sauszemes no Klusā okeāna līdz Vidusjūrai. Sava uzplaukuma laikā mongoļu pakļautās tautas apdzīvoja vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas no Klusā okeāna līdz Melnajai jūrai, tā kļūstot par teritoriāli lielāko valsti cilvēces vēsturē. Administratīvi tika sadalīta autonomos valdījumos - ulusos, - par katras vietvaldi ieceļot vienu dēlu:

  • Lielā hana uluss (Ķīna, Tibeta, Mongolija, Koreja, Austrumsibīrija), no kura vēlāk atdalīja vairākus mazākus ulusus;
  • Džuči uluss jeb Zelta orda (no Irtišas baseina austrumos līdz Donavai rietumos);
  • Čagataja uluss jeb Maveranahra (teritorija starp Sirdarju un Amudarju, Septiņupe un Austrumturkestana);
  • vēlāk klāt nāca Toluja uluss - iekarotās Ķīnas, Tibetas un Dienvidaustrumāzijas zemes.

1229. gadā lielajā kurultajā par hanu un imperatoru ievēlēja Čingishana trešo dēlu Ugedeju (1187-1241). Viņa laikā impērija turpināja ekspansiju, pabeidzot Dzjiņu impērijas un Centrālāzijas iekarošanu, kā arī pakļaujot Koreju un Austrumeiropu līdz Donavas grīvai. Veicināja tirdzniecības attīstību. 1246. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja mirušā Ugedeja dēlu Gujuku (1205-1248). Kāpis tronī, pieņēma titulu “dalai-han”. Kristietis un kristīgās baznīcas aizgādnis. Atsāka mongoļu ekspansiju Dienvidķīnā. 1251. gadā par hanu un imperatoru ievēlēja Tuluja dēlu Munki (1208-1259). Viņa laikā mongoļi turpināja ekspansiju, iebrūkot Dienvidķīnas Sun impērijā, iekarojot Irānu un Abāsīdu kalifātu mūsdienu Irākā, kur izveidojās Hulagu uluss (no Amudarjas upes austrumos līdz Indijas okeānam dienvidos, un Dienvidkaukāzam ziemeļrietumos).

Politiski valdījums de facto sašķēlās pēc Munkes nāves, kad 1260. gadā divos dažādos kurultajos, kurā nevienā nebija kvoruma, ievēlēja divus hanus – Toluja dēlus Kubilaju (karavadoņu kurultajā Ķīnā) un Arigu beku (impērijas aristokrātijas kurultajā Mongolijā). Četrus gadus ilgušajā pilsoņu karā uzvarēja Kubilajs (1215-1294). Tomēr viņš kontrolēja tikai impērijas austrumdaļu - Toluja ulusu, - 1269. gadā Talasas upes krastā sanāca kurultajs, kurā triju valdošo čingisīdu dinastiju - Zelta ordas, Čagataja ulusa un Ugedeja ulusa, - valdošie čingisīdi sadalīja Vidusāziju, nerēķinoties ar lielo hanu. Savukārt Kubilajs un tā pēcnācēji turpināja uzskatīt, ka ir Mongoļu impērijas valdnieki, impērija pastāv, tikai rietumu provinces ir nepakļāvīgas.

1271. gadā viņš atcēla troņa mantošanas kārtību ievēlot hanu, un pasludināja Juaņu dinastijas izveidošanu ar rezidenci Hanbaliku (mūsd. Pekina), savukārt mūsdienu Mongolijas teritorija no centra kļuva par vienu no provincēm (tāpēc literatūrā, aprakstot Toluja ulusu, biežāk lieto apzīmējumu Juaņu impērija). Viņa valdīšanas laikā mongoļi mēģināja iekarot Japānu un Dienvidaustrumāziju (Annamu un Čampu mūsdienu Vjetnamā un Kambodžā, Mjenu valsti mūsdienu Mjanmā jeb Birmā, Javas salu, Malajas arhipelāgu). Vairākas Dienvidindijas valstis un Ceilona atzina sevi par Juaņu impērijas vasaļiem. Šajā laikā tika iedibināti atsevišķi valsts kancelejas budisma, daoisma, islama, kristietības un konfuciānisma departamenti. Kā oficiālas reliģijas, impērija atzina arī jūdaismu un maniheismu. Mongoļu autohtonais šamanisms, kā arī Tibetas un Kašmiras maģijas kulti bija populāri daļā imperatora galma, bet plašāk sastopami nebija.

1368. gada, kad Ķīnā sacelšanās rezultātā Juaņu dinastijas vara tika gāzta, pie varas nāca Minu dinastija, bet pēdējais imperators Togans Temurs ar galmu bēga uz Mongoliju. Mongoļu mēģinājumi turpmākajās desmitgadēs atgūt zaudēto un atjaunot Juaņu impēriju bija neveiksmīgi.

Skat. arī: Mongoļu impērijas armija, bilikas, jasa, paidza, uluss, orda

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.
  • Grousset René. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. / Trans. Naomi Walford. - Rutgers: New Jersey, 1970. ISBN 0-8135-1304-9
  • Bat-Ochir Bold. Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the 'Medieval' History of Mongolia. - Routledge, 2000, 224 pages, ISBN 0700711589
  • Michael Prawdin. The Mongol Empire: Its Rise and Legacy. – Taylor & Francis Inc.: Somerset, 2005. ISBN 1412805198
  • Denise Aigle. The Mongol Empire between Myth and Reality: Studies in Anthropological History. – Brill: Leiden/ Boston, 2014. ISBN 9004280642
  • Andreas Meier. Rettung oder Fluch? Die Rolle der Mongolen in den politischen Entwicklungen des Nahen Ostens im Hochmittelalter. - Grin Verlag für akademische Texte, München und Ravensburg, 2005, ISBN: 978-3-638-75050-9
  • Die Mongolen. Im Reich des Dschingis Khan. - Gudrun Ziegler / Alexander Hogh Hrsg. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2005. ISBN 3806219400
  • Die Mongolen. Beiträge zu ihrer Geschichte und Kultur. - Michael Weiers Hrsg. - Darmstadt 1986.
  • Karénina Kollmar-Paulenz. Die Mongolen: Von Dschingis Khan bis heute. - C.H.Beck Verlag: s.l., 2011. ISBN 3406621333
  • Hethum von Korykos. Geschichte der Mongolen. - Kitab Verlag, 2006, ISBN 3902005645
  • Schmieder F. Kunde von den Mongolen. - Sigmaringen 1997
  • Geheime Geschichte der Mongolen. Herkunft, Leben und Aufstieg Činggis Qans./ Manfred Taube - Kiepenheuer u. Witsch, Leipzig u. a. 1989, ISBN 3-378-00297-2
  • Jean-Paul Roux. Jean-Paul Roux. – Fayard: Paris, 1993. ISBN 2213031649
  • Христианский мир и "Великая Монгольская империя" : материалы францисканской миссии 1245 года / критический текст, пер. с лат. "Истории Тартар" брата Ц. де Бридиа, С. В. Аксенова, А. Г. Юрченко. - СПб. : Евразия, 2002. - 477 с.
  • Доманин Александр. Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его преемники. - Центрполиграф: Москва, 2010, 90 c. ISBN 978-5-227-02115-1
  • Владимирцов Б.Я. Общественный строй монголов. Монгольский кочевой феодализм. - Изд-во Академии Наук СССР: Москва/Ленинград, 1934. - 223 с.
  • Сандаг Ш. Образование единого монгольского государства и Чингисхан. // Татаро-монголы в Азии и Европе. - Москва, 1977.
  • Доманин А. Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его приемники. - Москва, 2005.
  • Крадин Н.Н., Скрынникова Т.Д. Империя Чингис-хана. - Вост. лит.: Москва, 2006. – 557 с. ISBN 5-02-018521-3
  • Базаров Б.В., Крадин Н.Н. Скрынникова Т.Д. Монгольская империя и кочевой мир. - Институт монголоведения, буддологии и тебетологии СО РАН: Улан-Удэ. 2004. ISBN 978-5-7925-0308-3
  • Майкл Берган. Империя монголов. - Мир книги: Москва, 2007. ISBN 978-5-486-01555-7
  • Моррис Роcсаби. Золотой век империи монголов. - Евразия: СПб., 2009. ISBN 978-5-8071-0335-2
  • Лин фон Паль. История Империи монголов: До и после Чингисхана. – АСТ: Москва, 2010. ISBN 978-5-17-067580-7

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Mongoļu_impērija&oldid=72003"