Maģistratūra

Maģistratūra (jaunlat. magistratura, no lat. magistratus - "valsts amatpersona") - valsts pārvaldes aparāts, valsts amatu kopējs apzīmējums Senajā Romā no VI gs.p.m.ē. līdz III gs. beigām, kad domināta laikā to nomainīja birokrātiskā ierēdņu sistēma. Pilsoņi pildīja maģistratūras pienākumus bez atalgojuma, neilgu laiku (vidēji 1 gadu) un koleģiāli (divi cilvēki vienā amatā, izņemot diktatorus). Tika iedalīta divos līmeņos:

Augstākā ordinārā (vēlētā) maģistratūra: konsuli, prētori un cenzori; augstākā ekstrāordinārā (ieceltā) maģistratūra: diktatori un interreksi.
Zemākā maģistratūra: tribūni, edili un kvestori.

Augstākajai maģistratūrai, izņemot cenzorus, bija augstākā kara, tiesu un administratīvā vara (imperium); to ārējā atšķirības zīme bija svīta, ko veidoja liktori ar fascijiem. Visiem maģistrātiem bija tiesības (potestas) izdot rīkojumus ar likuma spēku, sasaukt tautas sapulces, būt klāt Senāta sēdēs, protesta tiesības. 180. g.p.m.ē. tika noteikta kārtība - Cursus honorum,- kādā pilsonis var kalpot un īstenot karjeru maģistratūrā.

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 92. lpp.

Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3

Ursula Hackl. Senat und Magistratur in Rom von der Mitte des 2. Jahrhunderts v. Chr. bis zur Diktatur Sullas. - Lassleben, Kallmünz/Opf 1982; ISBN 3-7847-4009-X
Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961

Resursi internetā par šo tēmu

Maģistratūra

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt