Nestoriāņi

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 30. marts, plkst. 19.13, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Literatūra)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Nestoriāņi (no Konstantinopoles patriarha Nestora; ap 380.-450.) - virziens kristietībā, kura piekritēji norobežoja Kristus dievišķo un cilvēcisko dabu.

Viduslaikos nestoriāņi bija dominējošā kristīgā Baznīca Centrālāzijā.

Komentāri

Haldiešu Baznīca

Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par Haldiešu Baznīcu (no gr. Χαλδαίοι - chaldaioi; asīr. kaldu; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla katoļiem). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000).

Represiju dēļ lielākā daļa nestoriāņu emigrēja no Bizantijas uz tai naidīgo Persiju, izklīstot tālāk pa visu Centrālāziju. 499. gada koncilā izsludināja atdalīšanos no Konstantinopoles Baznīcas un izveidoja savu patriarhātu ar patriarha rezidenci Seleikija-Ktesifonā (Bagdādē). XV gs. Kiprā izveidoja ūniju ar Romas Katoļu Baznīcu (jau gadsimta beigās Kipras diecēze, kad salu ieņēma Venēcija, pilnībā pieņēma latīņu rituālu). Lielākā daļa Mezopotāmijas nestoriāņi ūniju ar katoļiem pieņēma XVI gs. vidū. Pirmais t.s. haldiešu Baznīcas patriarhs bija Sulaka, Rabana Hormidzas (netālu no Alkošas) klostera igumens.

Liturģijas valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto Gregora kalendāru.

Literatūra

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 336. lpp.
  • Badger George Percy. Nestorians and their Rituals. - London, 1852
  • Pelliot Paul. L’Inscription Nestorienne de Si-Ngan-fu. / Italian School of East Asia Epigraphical Studies II, 1996

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Nestoriāņi&oldid=14489"