Golodomors

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 10. jūnijs, plkst. 14.26, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Golodomor 1.jpg

Golodomors (ukr./kr. голодомор [ɦolodomor] - "bada nāve") - bads 1932.-1933. gados PSRS - Ukrainas PSR un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas reģionā.[1] Bada iemesli tiek saistīti ar PSRS īstenoto kolektivizācijas politiku, kuras ietvaros zemniekiem atņēma zemi un ar represijām piespieda apvienoties "kolektīvajās saimniecībās" (t.s. kolhozos), savukārt visu ražu konfiscēja, atstājot zemniekiem tikai iztikas minimumu. Rezultātā sējumu platības 1932. gadā, salīdzinot ar 1930. gadu, samazinājās par 14-25%. 29.12.1932. UK(b)P Politbirojs pieņēma lēmumu, ka zemniekiem, kuri nav "izpildījuši pienākumu pret valsti", atdodot nepietiekami lielu labības daudzumu, tiek konfiscēta sējai atliktā labība,[2] t.i. zemniekiem tika atņemti absolūti visi pārtikas un sēklas krājumi. 1930. gadā valsts rekvizēja zemniekiem 5 800 000 t labības, 1931. gadā - 4 800 000 t, 1932. gadā - 1 600 000 t (pirmajā pusgadā), 1933. gadā - 1 800 000 t labības. Tie zemnieki, kuri arī šādi nevarēja atdot valstij noteikto normu, tika ar ģimenēm padzīti no mājām (tiem, kuri ielaidīs "sabotāžniekus" nakšņot, pašiem draudēja izlikšana no mājām), vai izsūtīti uz valsts ziemeļu apgabaliem. Lai apturētu bēgļu straumi no badā mirstošajiem apvidiem, valsts drošības iestādes 22.01.1933. tos bloķēja, arestējot un sodot tos, kas tomēr mēģināja izlavīties cauri blokādes līnijai.[3] 1933. gada pavasarī bads kļuva masveidīgs, tika fiksēti līķu ēšanas, cilvēkēšanas, savu bērnu nogalināšanas un apēšanas gadījumi. Tikai Viņņicas apgabalā cilvēkēšanas gadījumi fiksēti 51 ciemā[4], bet 30. gadu vidū Baltās jūras kanāla būvē atradās 325 (250 sievietes un 75 vīrieši) par cilvēkēšanu notiesātie no Ukrainas PSR.[5] Komunistiskās partijas vadība neslēpa, ka tas nav vienkāršs bads, bet apzināta valsts politika. 1933. gada jūnija Lejasvolgas VK(b)P plēnumā viens no vietējiem partijas līderiem Lukojanovs (Лукоянов), situācijas skaidrojumā teica: "Labības sagāde ir tā svira, ar kuras palīdzību mēs sociālistiski pāraudzināsim kolhoznieku. Mēs viņu radinām domāt savādāk, domāt nevis kā labības īpašniekam, bet gan domāt kā sociālistiskās sacensības dalībniekam, kurš disciplinēti ievēro savus pienākumus pret proletārisko valsti."[6] Aptuvenais upuru skaits tiek minēts robežās no 2,2 miljoniem līdz 10 miljoniem (atkarībā no autoru politiskajiem uzskatiem, precīzas statistikas nav). 1937. gada tautas skaitīšanas statistika rāda, ka, salīdzinot ar 1926. gadu, Ukrainas PSR iedzīvotāju skaits samazinājies par 4 773 700 cilvēkiem.[7] 1939. gada "koriģētie" tautas skaitišanas rezultāti rāda, ka, salīdzinot ar 1926. gadu, Ukrainas PSR iedzīvotāju skaits samazinājies par 3 100 000 cilvēkiem.[8] Pēc Tautsaimniecības uzskaites centrālās pārvaldes (Центральное управление народно-хозяйственного учета, ЦУНХУ СССР) datiem Ukrainas PSR iedzīvotāju skaits samazinājies par 5 395 000 cilvēkiem.[9] Daļēji ukraiņu skaita samazināšanās skaidrojama arī ar rusifikācijas politiku - daudzos reģionos ārpus Ukrainas PSR (Kubaņā u.c.) un savienotās republikas ziemeļu rajonos ukraiņus piespiedu kārtā reģistrēja kā lielkrievus. Ukraiņu vēsturnieki lēš, ka Ukrainas PSR bada nāvē miruši aptuveni 3 500 000 cilvēki.[10] Tēma ļoti politizēta, skaitļi bieži vien pārspīlēti, fotoattēli pat solīdos izdevumos bieži vien izrādās falsifikācijas (par golodomora ainām bieži tiek uzdoti fotoattēli, kas ataino citus notikumus citā vietā un citā laikā[11]).

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Identisks bads tajā pašā laikā bija arī Urālos, centrālajā melnzemes reģionā, Ziemeļkaukāzā, taču terminu "golodomors" attiecina tikai uz situāciju Ukrainas PSR.
  2. ↑ Трагедия советской деревни. Коллективизация и раскулачивание. 1927-1939. Документы и материалы. Т. 3 - Москва, 2001. С. 611
  3. ↑ Голод 1932-1933 років на Україні. Очима істориків, мовою документів. - Кiiв,1990. С. 341-342
  4. ↑ Голод 1932-1933,1946-1947. Вінницька область. Документи і матеріали. - Вінниця, 1998. С. 49
  5. ↑ Кульчицький С.В. Ціна ”великого перелому”. - Кiiв,1991. С. 308-309, 324, 347.
  6. ↑ "Хлебозаготовки являются тем рычагом, при помощи которого мы добиваемся социалистического перевоспитания колхозника. Мы его приучаем по-иному мыслить, мыслить не как собственника хлеба, а мыслить как участника социалистического соревнования, дисциплинированно относящегося к своим обязанностям перед пролетарским государством. Хлебозаготовки являются той нашей работой, которой мы учитываем колхозника…, укладываем крестьянина в русло пролетарской дисциплины." Кондрашин В.В. Голод 1932–1933 гг. в российской деревне. - Пенза, 2003, C. 149
  7. ↑ Всесоюзная перепись населения 1937 г . Краткие итоги. - Москва,1991. С.18, 83
  8. ↑ Козлов В.И. Динамика населения СССР. // История СССР, 1991, № 5, С. 40
  9. ↑ Виктор Кондрашин - Голод или голодомор?
  10. ↑ Рудницький О.П. Демографічні наслідки голоду 1932-1933 рр. в УРСР. // Історія народного господарства та економічної думки УРСР. - Кiiв,1990. Вип.24. С.25
  11. ↑ http://www.geocities.com/holod3233/

Fotogrāfijas

  • rinda pēc maizes

  • Harkova

  • Golodomor 8.jpg

Literatūra par šo tēmu

  • Голодомор на Чернігівщині 1932–1933 рр. мовою документів: Тематичний перелік / Упорядн.: Л.П. Коноваленко, А.В. Морозова, Н.М. Полетун. Ред. А.І. Неділя. Державний архів Чернігівської області. – Чернігів: КП "Видавництво "Чернігівські обереги", 2003. – 72 с.
  • Осокина Е.А. Жертвы голода 1933 г . - сколько их? (Анализ демографической статистики ЦГАНХ СССР) // История СССР, 1991, № 5, С. 20-22
  • Кондрашин В.В. Голод 1932–1933 гг. в российской деревне. - Пенза, 2003

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Golodomors&oldid=17609"