Vācijas impērija

Deutsches Reich

pastāv:	1871.-1918.
galvaspilsēta:	Berlīne
imperatori:	Vilhelms I (1871.-1888.) Fridrihs III (1888.-1888.) Vilhelms II (1888.-1918.)

Vācu impērija (Deutsches Reich) jeb latviešu literatūrā biežāk: Vācijas impērija - valsts, federatīva monarhija Centrāleropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1871. gada līdz 1918. gadam. Izveidojās pēc tam, kad 1870. gadā Prūsijas karaliste sakāva karā Franciju (anektēja Elzasu un Ziemeļlotringu), un decembrī Ziemeļvācu savienības Reihstāgs nolēma apvienotās vācu valstis pārdēvēt par "Vācu impēriju" - 1871. gada 18. janvārī Versaļas pilī, Prūsijas karalis Vilhelms tika pasludināts par imperatoru un tika proklamēta Vācu impērija. Valsts iekārtu noteica Konstitūcija. Piedzīvoja ievērojamu ekonomisku un politisku uzplaukumu, kļūstot par vienu no ietekmīgākajām lielvarām Eiropā, iekaroja plašas kolonijas Āfrikā un Klusajā okeānā. Iesaistījās I Pasaules karā, kurā cieta sakāvi. 1918. gadā revolūcijas rezultātā monarhija tika likvidēta un proklamēta republika.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53.-54. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• German History in Documents and Images (GHDI)