Vācijas impērija

**Deutsches Reich**
pastāv:	1871.-1918.
galvaspilsēta:	Berlīne
imperatori:	Vilhelms I (1871.-1888.); Fridrihs III (1888.-1888.); Vilhelms II (1888.-1918.);

Vācu impērija, Vācu ķeizarvalsts vai Otrais reihs (Deutsches Reich, Deutsches Kaiserreich, Zweites Reich) jeb latviešu literatūrā biežāk: Vācijas impērija - valsts, federatīva monarhija Centrāleropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1871. gada līdz 1918. gadam. Izveidojās pēc tam, kad 1870. gadā Prūsijas karaliste sakāva karā Franciju (anektēja Elzasu un Ziemeļlotringu), un decembrī Ziemeļvācu savienības Reihstāgs nolēma apvienotās vācu valstis pārdēvēt par "Vācu impēriju" - 1871. gada 18. janvārī Francijā, Versaļas pilī, Prūsijas karalis Vilhelms tika pasludināts par ķeizaru un tika proklamēta Vācu impērija. Valsts iekārtu noteica Konstitūcija. Impēriju veidoja 4 karalistes: Prūsija, Saksija, Bavārija un Virtemberga; 6 lielhercogistes: Bādenes, Hesenes un Reinas, Meklenburgas-Šverinas, Oldenburgas un ]]Saksijas-Veimāras-Eizenahas lielhercogiste|Saksijas-Veimāras-Eizenahas]]; 5 hercogistes: Anhaltas, Braunšveigas, Saksijas-Koburgas-Gotas un Saksijas-Meiningenas; virkne firstistu: Valdekas, Lipes, Reisas jaunākās, Reisas vecākās, Šaubmurgas-Lipes, Švarcburgas-Zonderhauzenas un Švarcburgas-Rudolštates; savu pašpārvaldi un ievērojamas brīvības saglabāja arī bijušās Hanzas savienības pilsētas Hamburga, Lībeka, Brēmene; atsevišķi tika izdalīta "impērijas zeme" Elzasa-Lotringa. Piedzīvoja ievērojamu ekonomisku un politisku uzplaukumu, kļūstot par vienu no ietekmīgākajām lielvarām Eiropā, iekaroja plašas kolonijas Āfrikā un Klusajā okeānā (Togo, Kamerūna, Vācu Dienvidrietumāfrika, Cindao u.c.). Iesaistījās I Pasaules karā, kurā cieta sakāvi. 1918. gada novembra revolūcijas rezultātā monarhija tika likvidēta un proklamēta republika. 9. novembrī ķeizars Vilhelms II atteicās no troņa un devās trimdā.

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53.-54. lpp.

Matthew Jefferies. Imperial Culture in Germany, 1871–1918. - New York, London, 2003, ISBN 1-4039-0421-9

Ewald Frie. Das Deutsche Kaiserreich (Kontroversen um die Geschichte). - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-14725-1
Klaus Hildebrand. Das vergangene Reich. Deutsche Außenpolitik von Bismarck bis Hitler. - Stuttgart, 1996, ISBN 3-548-26557-X
Heinrich Hirschfelder, Wilhelm Nutzinger. Das Kaiserreich 1871–1918. - Bamberg, 1999, ISBN 3-7661-4632-7
Gerd Hohorst, Jürgen Kocka, Gerhard A. Ritter. Materialien zur Statistik des Kaiserreichs 1870–1914. // Sozialgeschichtliches Arbeitsbuch Bd.2 - München, 1978, ISBN 3-406-05406-4
Wilfried Loth. Das Kaiserreich. Obrigkeitsstaat und politische Mobilisierung. - München, 1996, ISBN 3-423-04505-1
Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866–1918. Arbeitswelt und Bürgergeist. - C. H. Beck: München, 1990, ISBN 3-406-34453-4
Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866–1918. Machtstaat vor der Demokratie. - C. H. Beck: München, 1992, ISBN 3-406-34801-7
Michael Stürmer. Das ruhelose Reich. Deutschland 1866–1918. - Berlin, 1983, ISBN 3-442-75526-3
Hans-Peter Ullmann. Das deutsche Kaiserreich 1871–1918. - Frankfurt, 1995, ISBN 3-518-11546-4
Volker Ullrich. Die nervöse Großmacht. Aufstieg und Untergang des deutschen Kaiserreichs 1871–1918. - Frankfurt am Main, 2004, ISBN 3-596-11694-5
Volker Ullrich. Deutsches Kaiserreich. - Fischer Kompakt: Frankfurt am Main, 2006, ISBN 3-596-15364-6
Hans-Ulrich Wehler. Das Deutsche Kaiserreich 1871–1918. - Vandenhoeck und Ruprecht: Göttingen, 1973, ISBN 3-525-33542-3
Wolfgang J. Mommsen. Bürgerstolz und Weltmachtstreben. Deutschland unter Wilhelm II. 1890 bis 1918. - Berlin, 1995, ISBN 3-549-05820-9

Resursi internetā par šo tēmu

German History in Documents and Images (GHDI)


pastāv:	1871.-1918.
galvaspilsēta:	Berlīne
imperatori:	Vilhelms I (1871.-1888.) Fridrihs III (1888.-1888.) Vilhelms II (1888.-1918.)

Vācijas impērija

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt