Miertiesa
Miertiesa (angl. justice's court, kr. мирой суд) - tiesa, ko veido tiesnesis, kurš vienpersoniski iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, radās Anglijas karalistē XIV gs. Jaunajos laikos tika ieviesta arī citās zemēs: XVII gs. - Ziemeļamerikas kolonijās, XVIII gs. - Francijā un Nīderlandē, XIX gs. - Krievijas impērijā (1864.-1889., 1912.-1917.). Baltijas guberņās miertiesu izveidoja 1889. gadā. Latvijas Republikā miertiesas pastāvēja laikā no 1918. līdz 1940. gadam: apgabaltiesu rajoni bija sadalīti miertiesu iecirkņos (1936. gadā bija 85 šādi iecirkņi), kur katru iecirkni pārzināja viens miertiesnesis. Miertiesā apelācijas kārtībā varēja pārsūdzēt pagasttiesu spriedumus - šādā gadījumā miertiesa bija koleģiāla tiesa ar iecirkņa miertiesnesi kā priekšsēdētāju un 2 piesēdētājiem, kurus miertiesnesis pēc kārtas pieaicināja no sava iecirkņa pagasttiesu priekšsēdētājiem. 1940. gada novembrī miertiesas tika reorganizētas par tautas tiesām.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 111.-112. lpp.