Opričņina

Opričņina (kr. опричнинаno senkr. опричный - īpašs) - atkarībā no konteksta:

• 1. Ar testamentu novēlēta kņaza muiža vai zeme senkrievu zemēs līdz XVI gs.
• 2. XVI gs. otrajā pusē Maskavas caristē jaunierīkoto galmu, kā arī galma laužu, t.s. opričņiku uzturei piešķirtā zeme, kas aizņēma aptuveni pusi no valsts teritorijas. Ieviešot opričņinu, Joanns IV centās samazināt dalienu kņazu un lielo bajāru patstāvīgumu, lielākas teritorijas sadalot sīkākos zemes gabalos, kurus piešķīra no troņa labvēlības atkarīgajai sīkmuižniecībai.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 224. lpp.