Ikšķiles bīskapija
Ikšķiles bīskapija (episcopatus Ixscolanensis) - Brēmenes metropolijas bīskapija Livonijā, kuru ar Polockas kņaza Valdemāra atļauju Daugavas lejtecē izveidoja Brēmenes arhibīskapa Hartviga II par bīskapu iesvētītais sludinātājs Meinards 1186. gadā, un kas pastāvēja līdz 1201. gadam, kad tika pārveidota par Rīgas bīskapiju. Pēc Lībekas Arnolda sniegtajām ziņām, bīskaps Meinards 1186. gadā Līvzemē nodibina bīskapijas sēdekli. Hronika šo faktu tuvāk nedatē, vienīgi tikai piemin, ka Brēmenes arhibīskaps Meinardu iesvētī par bīskapu Ikšķiles un Salaspils piļu celšanas starplaikā. Dokumentos bīskapijas sēdekļa nodibināšana datēta ar 1188. gadu, kad 1. oktobrī Meinardu bīskapa amatā apstiprināja pāvests Klements III. Bīskapa rezidence atradās Ikšķilē. 1186. gadā tika izveidots mūku konvents – domkapituls, kuram pieņēma augustīniešu ordeņa statūtus.
Ikšķiles bīskapi:
- Meinards (Meinhard, 1186.-14.08.1196.);
- Bertolds (Berthold, 1196.-24.07.1198.);
- Alberts fon Bukshēfdens (Albert von Buxhövden, 1199.-17.01.1229.);
Literatūra
- Kučinskis, S. J. Svētais Meinards – Latvijas apustulis. – Rīgas Romas Katoļu garīgais seminārs: Rīga, 1993.
