Imantas pulks
Imantas pulks (kr. Имантский полк) - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība sabiedroto Sibīrijas karaspēka ģenerāļa Žanēna (Janin, Pierre Maurice) un Francijas komisāra Sibīrijā grāfa de Martela pakļautībā no 1918. līdz 1920. gadam. 1919. gada 31. decembrī Imantas pulkā bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori, 1920. gada 29. martā pulkā skaitījās 90 virsnieku un kara ierēdņu, 765 instruktori un kareivji: 2 bataljoni (600 vīri), instruktoru komanda, sanitaru nodaļa, ložmetēju, jātnieku, izlūku un sakaru komandas, orķestris, saimniecības nodaļa un rezerve. Kareivju sagatavošana notika latviski (tika izveidota īpaša komisija militārās terminoloģijas latviskošanai). Par uzturu un apbruņojumu gādāja franču intendantūra. Pulks pildīja misijas uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās policijas patruļās u.tml. Pulks nepilnos 2 pastāvēšanas gados piedzīvoja 5 komandieru maiņas: pulkvedi Kureli (no 14.11.1918.), majoru J.Poni (no 19.04.1919.), kapitanu K.Lobi (no 22.05.1919.), kapt. J.Ozolu (no11.08.1919.) un kapt. A.Groskaufmani (no 20.02.1020.).
Latviešu nacionālā karaspēka veidošanas ideja dzima 1918. gada vasarā Šanhajā, apspriežoties pulkvedim J.Kurelim un kapitanam J.Ozolam ar vietējās latviešu kolonijas pārstāvjiem R.Valdmani un P.Mirkusu. 29. septembrī Ozols ziņoja uz Vladivostoku Tālo Austrumu Latviešu Centrālajam birojam, ka saņēmis Francijas vēstnieka Ķīnā Bopes atbalstu latviešu karaspēka organizēšanai Tālajos Austrumos. Oficiālu atļauju saņēma 6. oktobrī. 22. oktobrī pulkvedis La Manžēns (La Mangin) oficiāli aicināja latviešus stāties savā karaspēkā, bet 4. novembrī Vladivostokā tika dibināts Imantas pulks. 7. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs (SULNP) parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par sadarbību un atbalstu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka formēšana tika uzsākta 14. novembrī, "Imantas" vārds piešķirts 1919. gada 11. decembrī. Brīvprātīgo pieteikšanās bija noorganizēta Vladivostokā, Habarovskā, Čitā, Irkutskā, Krasnojarskā un Blagoveščenskā. Kad 1920. gada 1. februārī Vladivostokā krita Kolčaka valdiba un vara pārgaja vietējo padomju rokās - no pulka dezertēja 2 rotas kareivju (~200 vīru) ar visiem ieročiem. 1920. gada ziemā SULNP ar Latvijas Ārlietu ministrijas starpniecību vienojās ar sabiedrotajiem par latviešu vienību Sibīrijā evakuāciju uz Latviju.
Uz Latviju Imantas pulks devās trīs grupās:
- 28.02.1920. no Vladivostokas ar tvaikoni "Gveneth" zem britu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji (kurus vēlāk pārsēdināja uz tvaikoņa "Pomona") - Latvijā ieradās 1. maijā;
- 23.03.1920. no Vladivostokas ar tvaikoni "Dania" zem britu karoga izbrauca 465 karavīri - Latvijā ieradās 21. jūnijā;
- augustā ceļā devās pēdējie 15 Imantas pulka karavīri kopā ar Troickas bataljona kareivjiem un to ģimenēm (~120 cilv.) - ieradās Latvijā ar tvaikoni "Brandenburg" novembra sākumā.
1920. gada 1. augustā pulks tika izformēts: daļu demobilizēja vai ieskaitīja citās karaspēka daļās. Par Troickas bataljona un Imantas pulka uzturešanu Francijas valdība 1922. gadā pieprasija no Latvijas valdības 8 500 017 franku lielu atlidzību. Par abu pulku pārvešanu Latvijas valdība 1925. gada 30 jūnijā piekrita samaksāt 130 000 sterliņu mārciņu Lielbritānijai.
pulkv. J.Kurelis
3. rotas karavīri Vladivostokā
2. rotas virtuve
Tvaikonis "Gveneth" Vladivostokā ar Imantas pulka karavīriem uz klāja
Tvaikonis "Dania" Vladivostokā ar Imantas pulka karavīriem uz klāja
Tvaikonis "Dania" Vladivostokā uzņem Imantas pulka karavīrus
Imantas karavīri uz kuģa ceļā uz mājām
Imantas karavīri uz kuģa ceļā uz mājām
Imantas karavīri uz kuģa ceļā uz mājām
Imantas karavīri uz kuģa ceļā uz mājām
Imantas un Troickas karavīri uz kuģa ceļā uz mājām
imantieši ceļā uz mājām - pašu zīmēta karikatūra
Ceļā uz mājām - dušās
ierašanās Rīgā
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 129. lpp.
- Kaija: Imantas pulka strēlnieku žurnāls. – Rīga, 1922. - 182 lpp.
- Štrauhs K. Imantas pulka piemiņai // Kaija. – 1921. – 6. skrējiens
- Dzilna J. Dzimtenē // Kaija. – 1921. – 6. skrējiens.
- Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 319 lpp.
