Seimiks

Seimiks - atbilstoši 1573. gada Žečpospoļitas Konstitūcijai, provinču un vojevodistu kārtu pārstāvniecības sapulces, kurās lēma par novadu iekšējiem jautājumiem kā arī izvirzīja delegātus uz valsts seimu. Līdzās kārtējām seimiku sapulcēm, kas apsprieda un lēma vietējas nozīmes jautājumus, bija t.s. pirmsseima jeb vēlēšanu seimiki un atskaites seimiki. Pirmsseima seimiku sasauca stārasts pēc karaļa universāla pasludināšanas (sēdēs piedalījās karaļa pārstāvis, kurš informēja par seima sasaukšanas iemeslu). Vēlēšanu seimikā tika ievēlēti delegāti uz seimu un tika izstrādāta un apstiprināta šo delegātu rīcības instrukcija, ko tie saņēma rakstiskā veidā. Tas bija visa seimika viedoklis, kuru delegātam vajadzēja bez ierunām ievērot. Attiecīgi, delegāta protests ("veto") seimā pret kādu projektu bija nevis konkrētās personas viedoklis, bet gan vesela novada šļahtas viedoklis. Atskaites seimiki sanāca pēc Seima darba beigām, kad delegāti ziņoja par seimika instrukciju izpildi un seima lēmumiem.