Grothusi
baroni fon Grothusi, arī Grothūzeni (von Grotthuß; Grotthusz, Grotthusen; Grotthausen) - Livonijas muižnieku dzimta, cēlusies no Vestfāles zemes, pie Minsteres Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir kāds bruņinieks Konrāds ((Сonrad de magno domo), avotos minēts 1269. gadā. Livonijā pirmais ieradās Otto fon Grothuss 1492. gadā, saņemot lēnī Rundāles (Ruhental) zemes 1620. gadā dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Eistafijs Grothuss 1690. gadā bija Lietuvas kastelāns, XVII gs. pirmajā pusē Kapsēdes muižas īpašnieks Otto Grothuss konflikta laikā ar hercogu Vilhelmu bija bruņniecības hauptmanis un viens no opozīcijas vadītājiem, taču pēc Vilhelma atstādināšanas no varas un hercoga Frīdriha restitūcijas O. Grothuss kļuva par vienu no aktīvākajiem Frīdriha politikas atbalstītājiem. Par to viņš 1618. gadā tika atalgots ar iecelšanu par pirmo Goldingenas (mūsd. Kuldīga) virspilskungu (Oberhauptmann), bet 1624. gadā kļuva par vienu no hercoga virspadomniekiem – oberburggrāfu. Teodors fon Gruthuss (1785.-1822.) - Eiropas līmeņa dabaszinātnieks. Kopš 1848. gada visos impērijas aktos dzimtas pārstāvji dēvēti par baroniem (oficiāli titulu Krievijas impērijas Senāts apstiprināja 1862. gadā).
Kurzemes hercogistē Grothusiem piederēja Rundāles (1505.–1681.), Bērsteles (1505.–1822.), Svitenes (1505.–1735.), Šlokenbekas (1727.–1818.) u.c. muižas.
Aleksandrīne Doroteja fon Grothusa
Karls Dītrihs fon Grothuss
