Zīverss Karls Gustavs fon
grāfs Karls Gustavs fon Zīverss (Carl Gustav Graf von Sievers, kr. Сиверс Карл Карлович (Карл Густав); 1772.-1856.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Cēsu pilsmuižas īpašnieks.
Dzimis 1772. gada 8. novembrī Vecates muižā, Karla Eberharda fon Zīversa (1745.–1821.) un Martas Juliannas fon Mengdenas (Mengden, 1748.-1837.) ģimenē. Līdzīgi kā brālim Johanam Georgam, arī viņam tēvs izvēlējās militāro karjeru. 1785. gadā iestājies izglītību II artilērijas kadetu korpusā (Арт. и инж. шляхетный кадетский корпус), kuru Karls Gustavs absolvēja 1789. gadā kā štik-junkurs. No 1792. gada 3. februāra kā artilērijas leitnants dienēja Rostovas karabinieru pulkā (Ростовский карабинерный полк). Gada beigās jauno fon Zīversu paaugstināja par kapteini komandēja uz Poliju (skat. Polijas dalīšana), kur 1799. gada 8. martā paaugstināts par pulkvedi. 28.05.1799. demobilizējies. 05.12.1800. atgriezies dienestā, nomainot ieruču šķiru - sāka dienēt kavalērijā. No 1802. gada 17. janvāra Starodubskas dragūnu pulka (12. Стародубовский драгунский полк) komandieri. 1803. gada 6. maijā fon Zīverss tika paaugstināts par ģenerālmajoru un kļuva par Novorosijskas dragūnu pulka šefu. Dienvidkrievijā viņš apprecējās ar Helēni Duņinu no Vodolagi muižas. 1806. gadā piedalījās karadarbībā Moldāvijā pret Osmaņu impēriju, 1806.-1807. gada kampaņā pret Franciju. 1809. gada kampaņas laikā bija ģenerāļa Goļicina (С.Ф. Голицын) korpusā, piedalījās Krakovas ieņemšanā, piedalījās gandrīz visās Krievijas militārajās akcijās Prūsijā un Austrijā par ko saņēma Svētās Annas ordeni (I šķira). 1812. gada kampaņas laikā bija IV kavalērijas rezerves korpusa komandieris II Rietumu armijas sastāvā, piedalījās 24.-25. jūnija kaujās pie Nemunas, 9. jūlija kaujā pie Mogiļevas, kur apturēja maršala Davū avangardu, 11. jūlija kaujā pie Saltanovkas, 4.-5. augustā izcēlās kaujā pie Smoļenskas. Pēc tam komandēja II armijas dienvidu arjergardu, līdz pat Borodinai. Borodinas kaujā viņa komandētais kavalērijas korpuss atradās armijas centrā, lai piesegtu Rajevska infantērijas vienību aizmuguri. Kaujas gaitā ģenerāļa korpuss tika novirzīts arvien vairāk uz kreiso flangu, kur bija jāglābj ģenerāļa Bagrationa vienību nocietinājumi. Kaujas beigās ģenerāļa fon Zīversa dragūnu korpuss, apvienojoties ar Daka (Dukas) un Borosdina kirasieru pulkiem, veidoja kopējo Krievijas armijas kreisā flanga kavalēriju, bet pats ģenerālis pēc kaujas tika apbalvots ar Sv. Jura ordeni (III šķira). Armijai atkāpjoties uz Maskavu, komandēja arjergarda kavalēriju sadursmēs 27. augustā pie Možaiskas, 29. augustā pie Tatarkas, 15. septembrī pie Krasnajas Pahras, 17. septembrī - pie Čirikovas. 18. decembrī pārcelts uz I atsevišķo ģenerāļa Vitgenšteina kājnieku korpusu, 27.01.1813. vadīja Pilavas cietokšņa ieņemšanu, 8. februārī paaugstināts par ģenerālleitnantu. No 11.05.1813. 2. dragūnu divīzijas komandieris. 1813.-1815. gados Kēnigsbergas kara komandants. Apbalvots ar Sv. Aleksandra Ņevska ordeni, Sv. Vladimira ordeni (II šķira), Prūsijas Sarkanā ērgļa ordeni (I šķira), goda nozīmi "Par 15 gadu nevainojamu dienestu".
Pēc kara ģenerālis fon Zīverss apmetās Vodolagi, kur pie mātes uzturējās sieva un pirmdzimtā meita Minadora (1812.-1878.). Ukrainā piedzima arī pārējie viņu pēcnācēji, pie kam jaunākais Aleksandrs (1823.-1887.) mantoja mātes dzimto Vodolagi muižu. 1821. gadā pēc tēva nāves grāfs Karls Gustavs fon Zīverss saņēma mantojumā Cēsu pils muižu. 1823. gada decembrī viņš iegādājās iegādājās tuvīno Dukuru muižu, kurai no minētā laika līdz 1920. gadu agrārajai reformai īpašnieki vairs nemainījās. Ap 1825. gadu grāfs Karls Gustavs fon Zīverss sāka veidot Cēsu pils romantisko parku. 1833. gadā norīkots piedalīties Krievijas imperijas Senāta sēdēs. 1837. gadā viņš pārgāja civildienestā, kļūstot par īsteno valsts slepenpadomnieku, bet no 1853. gada strādāja Senāta Heroldijas departamentā. Ap 1839. gadu uz augstās kraujas, blakus Cēsu pils parkam tika apbūvēti senās Katrīnas baznīcas mūri, pārvēršot XV gadsimta beigās celto katoļu, pēc tam luterāņu dievnamu par pareizticīgo baznīcu. Baznīcas pagalmā, ticības piederību mainījušais grāfs Zīverss, ierīkoja ģimenes kapenes. Miris 1856. gada 18. martā.
Literatūra par šo tēmu
- Janis Baltins. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. - Lüneburg, 1997
