Hāni
fon Hāni (vc. Baron von Hahn,, kr. бароны фон Ган) - sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1620. gadā dzimta (Hahn a.d.H. Postenden) ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1854. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1849. gadā (Hahn a.d.H. Lahhentagge) - Sāmsalas, 1864. gadā (Hahn a.d.H. Ladigfer) - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon Hānu tiesības uz barona titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1324-1328) Reimars Hāns (Reymar Hane); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (Paul Theodor von Hahn, 1793-1862); viens no t.s. Baltijas landesvēra dibinātājiem, Hāna eskadrona komandieris barons Karls fon Hāns, 1889-1942).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (Postenden), Spāres (Spahrenhof), Vecsalienas (Alt-Sallensee), Lielvircavas, Lielplatones, Zantes (Santen), Mežmuiža (Grenzhof), Lindes (Lindenhof), Garozas (Gruntzeln), Bolderājas (Berghof), Birzgales (Birsgallen), Ērberģes (Herbergen), Blankenfeldes, Vēmeles, Lielspriņģu (Groß-Springen), Lielvilces (Groß-Wilzen), Ozolmuižas (Paulsgnade), Dandāles (Dannenthal), Bīlastu (Bersemünde) u.c. muižas.
