Līveni

No ''Vēsture''
Versija 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 15.51, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Krievijas impērijas grāfi un kņazi:)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

baroni, grāfi un firsti Līveni (vc. von Lieven, kr. фон Ливены) - viena no senākajām un dižciltīgākajām vietējās izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimtām. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1217. gadā) brāļa vai māsas dēls Gerts Līvs (Gerdt Live) jeb Gerards Livonietis (Gerardi Lyvonis), kurš 1269. gadā minēts kā Rīgas arhibīskapa vasalis, liecinieks zemes izlēņošanai pie Kokneses. Pirmā dzimtas muiža līdz 1357. gadam bija Kadfera Umurgas draudzē. No 1341. un 1350. gada saglabājušies pirmie zīmogi – Ludolfa un Ludekes Līvenu. Par radniecību ar citiem Kaupo pēcnācējiem liecina arī tas, ka Ludolfs Līve saņēmis 17 arklus zemes vēlākajā Liepupes draudzē, abās Vogenes (Woghene, vēlāk Ogre) upes pusēs, pēc dalīšanās ar radinieku (pa sieviešu līniju) Gerardu Ungāru jeb Ungernu (Gherardus de Ungaria). Līdz 1626. gadam Līvenu dzimtas vārds rakstīts kā Live vai Lyve.

Pēc leģendas, fon Līvenu ģerboņa trīs zelta lilijas sarkanā laukā nāk no Kaupo brauciena uz Aviņonu, audienci pie pāvesta. 14. gs. Līves bija viena no turīgākajām Rīgas arhibīskapijas vasaļu dzimtām. 1631. gadā dzimta iekļauta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVI gs. no Līveniem nāca divi Igaunijas landrāti - Heinrihs un Reinholds, - savukārt Reinholda dēls Reinholds (Reinhold Liwe, 1621.-1665.)stājās Zviedrijas karaļa dienestā, ar laiku uzkalpojoties par ģenerālmajoru un Sāmsalas gubernatoru, taču īpašu uzplaukumu dzimta piedzīvoja Krievijas impērijā, kur daudzi tās pārstāvji kļuva par augsta ranga militārpersonām vai politiķiem.

Baroni Līveni:

baroni

Reinholds (Reinhold Liewen), tā brālis ģenerālis Berends Otto (Berend Otto Liwe, 1625.-1700., saukts par Balto Līvenu) un viņu brālēns Georgs 1653. gada 24. septembrī ieguva Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu.

  • Otto dēls Hanss Heinrihs (Freiherr Hans Heinrich Liwe, 1664.-1733.) arī kļuva par ģenerāli, Valsts padomes locekli un tuvu karaļa Kārļa XII padomdevēju, 1719. gada 31. decembrī ieguva Zviedrijas karalistes grāfu titulu (viņa dzimtas līnija beidzās lidz ar tā dēla Hansa Heinriha (1702.-1781.), Pomerānijas gubernatora nāvi, neatstājot pēcnācējus).
  • brīvkungs Reinholds (Reinhold Frhr. von Lieven, 1635.-1694.), precējies ar Barbaru Altenbokumu (Barbara von Alten-Bockum, 1638.-1723.).
    • brīvkungs Berends Otto (1651.-?), dēvēts par Melno Līvenu, 1703. gadā bijis Zviedrijas karaļa gubernators Vismarā (Meklenburgas zemē).
    • brīvkungs Gerhards Ernsts (Gerhard Ernst, 1665.-1750.)
      • barons Kristofs Reinholds (Christoph Reinhold, 1706.-1761.)
        • barons Otto Andreass Heinrihs (Otto Heinrich Andreas, 1726.-1781.)

Viens no slavenākajiem baronu Līvenu pārstāvjiem bija Johans Kristofs (Johann Christoph von Lieven, 1736.-?) fon Līvens no imperatores Katrīnas II laikā bija Arhangeļskas gubernators, bet imperatora Pāvila I laikā kļuva par infantērijas (kājnieku) ģenerāli. Ar 1853. gada Senāta ukazu dzimta saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Barons Vilhelms (kr. Ливен Вильгельм Карлович, 1800.-1880.), Krievijas impērijas armijas ģenerāladjutants (1845.), infantērijas ģenerālis (1861.), 1861.-1863. gados Rīgas, Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernators, oberjegermeistars (1871.). Sieva Marija, dzim. Sablukova (Саблукова Мария Александровна), 2 meitas un dēls (miris agrāk par tēvu).

Sv. Romas impērijas grāfi:

Sv. Romas imp. grāfi

1801. gadā imperators Jozefs II dāvāja baronam Georgam Fadejam Filipam (Freiherr Georg Philipp, 1771.-1847.) impērijas grāfa titulu. Tā vienīgais dēls, Bavārijas karaļa kambarjunkurs un armijas ģenerālmajors Georgs Fadejs Filips fon Līvens (?-1849.) neatstāja mantiniekus (laulībā ar Jūliju f. Lēvenšternu piedzima divas meitas), un šī līnija iznīka.

Krievijas impērijas grāfi un kņazi (firsti):

Krievijas imp. grāfi
firsti
  • barons Otto Andreass Heinrihs (Otto Heinrich Andreas, 1726.-1781.), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors. Sieva Šarlote Margareta (1742.-1828.), dzim fon Gaugrebena (von Gaugreben). Krievijas vēstnieka sieva Šarlote Margareta fon Līvena (1742.-1828.) jaunībā bija ietekmīga figūra Eiropas politikas aizkulisēs, ieguva dzimtai Krievijas impērijas grāfu (22.02.1799.) un firstu (1826.) titulus, bet vecumdienās pēc vīra nāves - Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja.
    • firsts Karls Kristofs (1767.-1844.) bija Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1827.), izglītības ministrs (1828.-1833.); pirmā sieva baronese Anna Elizabete Vilhelmīne (1778.-1818.), dzim. Osten-Zakena, otrā sieva Katrīna (?-1821.), dzim. fon Rēbindera.
      • Andrejs Otto Karls Ernsts (1798.-1856.), ģenerālmajors, precējies ar māsicu Šarloti (1827.-1905.)
      • Karls Heinrihs (Carl Heinrich, 1799.-1881.), precējies ar Elizu (Elise Caroline, 1803.-1881.), dzim. fon Liparta (von Liphart)
        • Vilhelmīne, laulībā Heikinga (Wilhelmine Charlotte Sophie von Heyking, 1824.-1885.)
        • Anna, laulībā Renne (Anna Charlotte Elise von Rönne, 1826.-1886.)
        • Šarlote (Charlotte Sophie, 1827.-1905.)
        • Marija (Marie, 1828.-1869.)
        • Elizabete (Elisabeth Emilie Johanna Charlotte, 1829.-1914.)
        • Sofija, laulībā Junstilinga (Sophie Louise Amalie Jung-Stilling, 1830.-1893.)
        • Nikolajs (Nicolai Wilhelm Karl Johannes, 1831.-1900.), precējies ar Matildi fon Manteifeli (Mathilde Sophie von Manteuffel, 1847.-1940.)
        • firsts Aleksandrs Otto (Alexander Otto Karl Theodor, 1833.-1876.)
          • firsts Aleksandrs Karls (Alexander Karl Nikolai, 1860.-1914.)
        • Helēna, laulībā Deršava (Helene Alexandrine von Derschau, 1834.-1870.)
        • Konstance (Constance, 1837.-1904.)
        • Pauls (Paul Otto Friedrich, 1842.-1898.)
      • Aleksandrs Fridrihs (1801.-1876.), infantērijas ģenerālis, senators. Precējies ar Katrīnu (dzim. Pankratjeva, 1818.-1867.).
        • Andrejs (1839.-1913.)
        • Aleksandrs (1860.-1914.)
        • Katrīna (1850.-1914.), precējusies ar Nikolaju Bogoļepovu.
    • Kristofs Heinrihs (Christoph Heinrich, 1774.-1838.) - imperatora Pāvila I ģenerāladjutants, imperatora Aleksandra I laikā Krievijas sūtnis Berlīnē un Londonā; precējies ar Katrīnu, dzim fon Benkendorfu (Katharina Alexandra Dorothea von Benckendorff, 1785.-1857.)
      • Magdalēna (Magdalena, 1804.-1805.)
      • Aleksandrs (Alexander, 1805.-1885.)
      • Pauls (Paul, 1805.-1864.)
        • barons Frederiks (Frederick Simon Baron de Armfelt, 1843.-?.)
      • Konstantīns (Konstantin, 1807.-1838.)
      • Georgs (Georg, 1819.-1835.)
      • Arturs (Arthur, 1825.-1835.)
    • Johans Georgs (1774.-1848.), Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, precējies ar Mariju (dzim. Anrep, 1797.-1859.).
      • firsts Pauls Hermanis (Paul Hermann, 1821.-1881.), precējies ar Natāliju (dzim. von der Pahlen, 1842.-1920.)
        • firsts Anatols Līvens (1872.-1937.)
          • Serafina (21.04.1898.-22.12.1967.)
          • Dina Antuanete (1903.-1982.)
          • Pauls Hermanis (1905.-1965.)
          • Karls Johans (Carl Johann Christoph, 1911.-1996.)
        • Pauls (Paul, 1875.-1963.)
        • Marija (Maria, 1877.-1907.)
        • Aleksandra (Alexandra, 1879.-1944.)
        • Sofija (Sofia, 1880.-1964.)
      •  ? (laulībā Brininga)
      •  ? (laulībā Lamsdorfa)
      •  ? (laulībā Šeninga)
      •  ? (laulībā Manteifele).
    • Katrīna (Katharine Elisabeth Charlotte, 1776.-1843.), laulībā fon Fītinghofa (von Vietinghoff).

Kopš Vācbaltiešu izceļošanas un Staļina represijām, Līvenu dzimta Latviju pametusi un apmetusies Eiropā, lielākā daļa Vācijā.

No ievērojamākajiem firstu Līvenu īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā jāmin Līvbērzes (Lieven-Bersen), Mežotnes (Mesothen, ko Šarlotei Margaretai 1797. gadā dāvāja imperators Pāvils I), Bauskas muiža ar pilsdrupām (Amt-Bauske), Derpeles (Dörpers-Memelshof), Svitenes (Schwitten), Balgales (Ballgaln), Mežmuiža (Grenzhof), Pelču (Pelzen), Zentenes (Senten), Krimuldas (Kremon), Mercendarbes (Merzendorf, Disterlau), Bukaišu (Fockenhof), Ķekavas Jaunlīves (Dünhof) un Veclīvu (Bixtensee), Bruņas (Brunnen), Līvānu (Livenhof) u.c. muižas. Visus īpašumus (izņemot t.s. neatsavināmo daļu izdzīvošanai) īpašniekiem atņēma un nacionalizēja Latvijas agrārreformas laikā.

  • Līvenu vasarnīca Volgas krastā, netālu no Voļskas

  • Mežotnes Līveni (1890)

Literatūra par šo tēmu

  • Astrīda Beināre. Kaupo un Svētais Grāls. - Jaunā Daugava: Rīga, 2006.
  • Imants Lancmanis. Noskaņas Līvbērzes muižā. // Māksla plus. 6./2001.
  • Imants Lancmanis. Pils Blīdenē - senāk un tagad. // Māksla plus. 2./2004.
  • Imants Lancmanis. Villa Neapolē, villa Bukaišos. Bukaišu pils. // Māksla plus. 3./2010.
  • Lieven A.v. Urkunden und Nachrichten zur Familiengeschichte der Barone, Freiherren, Grafen und Fürsten Lieven. – II Teil. – J.F. Steffenhagen: Mitau, 1911
  • Петров П. Н. История родов русского дворянства. - СПб., 1886

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Līveni&oldid=71243"