Liparti
fon Liparti (von Liphart, kr. фон Липарт, Липгарт) – vācbaltiešu dižciltīgo dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (lielāko tiesu igauņu daļā).
Dzimtas aizsācējs ir Turnas (von Thurn) grāfienes īpašumu Pērnavā pārvaldnieks, tiesu asesors Johans Lipharts (Johann Liphart, ?-1663). Tā dēli, Zviedrijas karaļa armijas virsnieki - Johans (Johann von Liphart, ?-1691) un Fridrihs (Johann Friedrich, 1655–1723), - un vecākais brālis Fridrihs (Friedrich von Liphart, 1601–1699), 1688. gadā kļuva par Zviedrijas dižciltīgajiem, sev un pēcnācējiem saņemot arī ģerboni. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: galma padomnieks, Vidzemes landrāts, māklsas kolekcionārs un mecenāts Reinholds fon Lipharts (Reinholf Wilchelm von Liphart, kr. Рейнгольд Вильгельм Липгарт, 1750-1829); muižnieks, Vidzemes landmaršals (1833-1836) Karls Gotards (Carl Gotthard von Liphart, 1778-1853); zinātnieks un ārsts, pasniedzējs, mākslas kolekcionārs un mecenāts Karls Edvards fon Lipharts (Karl Eduard von Liphart, kr. Карл Эдуард фон Липгарт, 1808-1891); gleznotājs, Ermitāžas galvenais pārraugs (1906-1929 ) barons Ernsts Liparts (Baron Ernst Friedrich von Liphart or Earnest Lipgart, kr. Эрнст Карлович Липгарт, 1847–1932), sabiedriskais darbinieks un pretvāciski noskaņots politiķis Baltijā Ferdinands Ernsts fon Lipharts (1868–1935).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Dukuru (Dücker) u.c. muižas
Literatūra par šo tēmu
- Karl Eduard von Liphart. Catalog der Kupferstichsammlung des Herrn Karl Eduard von Liphart in Florenz: Versteigerung zu Leipzig ... 5. December 1876 und folgende Tage. - C.G. Boerner, 1876
