Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rezultāti virsrakstos

Rezultāti lapu tekstos

  • ...υρηναϊκοί φιλόσοφοι'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] skola Ziemeļāfrikā, V gs.p.m.ē., [[Aristips no Kirēnas|Aristipa no K [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (268 vārdi) - 2010. gada 14. decembris, plkst. 11.36
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    1 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
  • ...isms''' (no lat. ''conceptus'' - jēdziens) - [[Sholastika|sholastiskās]] filosofijas virziens, kura spilgtākie pārstāvji bija [[Abelārs]] un [[Okams Viljams [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    807 byte (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.17
  • ...ji sociāli didaktiska mācība, vēlāk viens no [[Ķīniešu filosofija|filosofijas]] pamatvirzieniem [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], par kura aizsācēju tr [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    7 KB (1 vārds) - 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 06.30
  • ...) - [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] teritorijā dzīvojušo domātāju un filosofijas skolu koncepcijas un idejas kā šim reģionam un [[civilizācija]]i rakstu ...Pārmaiņu grāmatas" tēli un simbolika visai stipri ietekmēja ''Ķīnas filosofijas'' tālāko attīstību. Tajā pašā laikā veidojās galvenie principi mā
    15 KB (1 vārds) - 2013. gada 11. maijs, plkst. 15.13
  • ...rā indivīds ir spējīgs domāt. Sabiedrības kultūra esot tā vide, ko vēsture devusi domas darbībai. Savukārt civilizācija esot apzināts virzītājs
    4 KB (497 vārdi) - 2009. gada 21. decembris, plkst. 10.06
  • ....m.ē. [[Aristotelis no Stagīras]] nodibināja savu [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolu - Likeju jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' (skolas ē [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (463 vārdi) - 2011. gada 27. jūnijs, plkst. 04.58
  • ...trināla rakstura atšķirības. Visas trīs šīs reliģijas piekrīt, ka vēsture ir iesākusies senebreju patriarha Ābrama laikā, ka pirmais cilvēks ir b ...izstrādāta XI-XII gs. mijā. T.s. "īstenticīgo kalams", balstoties uz filosofijas un loģikas argumentāciju, lai nostiprinātu dogmatismu un aizstāvētu tr
    13 KB (2 317 vārdi) - 2019. gada 15. septembris, plkst. 11.09
  • ...lodas analīzi par filosofiskās pētīšanas pamatmērķi, lingvistiskās filosofijas, it īpaši Oksfordas grupas pārstāvji, par savas ievērības objektu izr * [http://home.parks.lv/gundega/salidz.htm Filosofijas noteiksme Ludviga Vitgenšteina un Žaka Deridā koncepcijās.]
    11 KB (1 512 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (324 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
  • ...u kopumā, par ko liecina plašā polemika praktiski ar visām senindiešu filosofijas skolām. Par vienu no ''lokajatas'' atzariem pieņemts uzskatīt [[Bhutavad [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    5 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
  • ...ora grādu Maskavas universtātē. No 1909. līdz 1921. gadam Vēstures un filosofijas fakultātes lektors, vēlāk profesors Pēterburgas universitātē. Vadīji Uzskatīja, ka filosofijas uzdevums ir izveidot koncepciju par pasauli kā vienotu veselumu. To centā
    8 KB (888 vārdi) - 2010. gada 8. februāris, plkst. 11.12
  • ...Der Metaphysische Grundgedanke der Heraklitischen Philosophie''), saņemot filosofijas zinātņu doktora (Ph.D.) grādu. Kopš 1908. gada 1. janvāra strādāja p * Jermolajeva Jeļena. Kultūras vēsture. XX gadsimts : eksper. māc. grām. - RaKa: Rīga, 2002. - 326 lpp. ISBN 99
    11 KB (1 482 vārdi) - 2011. gada 17. maijs, plkst. 12.37
  • ...lai atšķirtu jauno XX gs. sākuma filosofiju no vecās, iepriekšējās filosofijas. Analītiskā filosofija ir pārāk daudzveidīga savās metodēs un attiek ...bas un sociālās zinātnes arī strukturāli ir identiskas. Analītiskās filosofijas ietvaros sastopami arī citi viedokļi. Tā piemēram, vitgenšteinietis P.
    4 KB (582 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.07
  • ...(“individualizējošu abstrakciju”), apraksta atsevišķus notikumus (vēsture interesējas par atsevišķiem notikumiem to neatkārtojamā savdabībā un [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    10 KB (1 408 vārdi) - 2013. gada 19. aprīlis, plkst. 15.07
  • ...āpēc tajā nav iespējamas likumsakarības. Gan sabiedrības dzīve, gan vēsture nav racionāli analizējama, to var tikai pārdzīvot un izprast. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (672 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.11
  • ...- viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām IV-III gs.p.m.ē. [[Hellada|Helladā]]. Virzienu iedibinājis Sok [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    2 KB (367 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.18
  • ...rsies arī jauno laiku vēsturei, sarakstot "Vācijas sociāldemokrātijas vēsture" (4 sēj., 1897.-1898.), "Kārlis Markss" (1918.), "Leģenda par Lesingu" (
    5 KB (703 vārdi) - 2013. gada 28. februāris, plkst. 17.28
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (439 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.34
  • [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
    3 KB (375 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.57

Skatīt (iepriekšējās 20 | nākamās 20) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).