Kalnbērziņš Jānis

Jānis Kalnbērziņš (1893.-1986.) - Latvijas PSR un LKP darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par lielinieku partijas biedru. 1919. gadā dienējis LSPR armijā, pēc tam kā 8. latviešu strēlnieku pulka strēlnieks piedalījās pilsoņu karā Krievijā. 1925.-1928. gados dzīvoja Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā PSRS tika arestēta viņa sieva, bet bērni ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvēja Maskavā Rietumtautu Komunistisko universitāti. 1933. gads absolvēja Sarkanās Profesūras institūtu. No 1935. gada Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs. 1939. gadā atgriezās Latvijā, kur viņu arestēja politiskā policija un tiesa piesprieda cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. Tautas saeimā, kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par LKP CK Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja PSRS armijā kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.

Priekštecis: K. Ozoliņš	LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs 27.11.1959.-05.05.1970.	Pēctecis: V. Rubenis
Priekštecis: –	LKP CK Pirmais sekretārs 21.12.1940.-11.1959.	Pēctecis: A.Pelše