Marija II, Anglijas karaliene
| |
| valda | 13.02.1689.-28.12.1694. |
| kronēšana | 11.04.1689. |
| vīrs | Viljams III |
| bērni | nav |
| karaliskais nams | Stjuartu dinastija |
| tēvs | Džeimss II |
| māte | lēdija Anna Haida |
| dzimusi | 30.04.1662. |
| mirusi | 28.12.1694. |
| |
Marija II Stjuarta (Mary II Queen of England, Scotland and Ireland, 1662.-1694.), Oranijas princese konsorta (1677.-1694.), Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene. Jorkas hercoga Džeimsa Stjuarta (James, Duke of York) un lēdijas Annas Haidas (Lady Anne Hyde) meita, dzimusi 1662. gada 30. aprīlī. Tāpat kā māte un māsa - protestante. 1677. gadā apprecējās ar Oranijas princi Vilhelmu Henrihu. 1688. gadā notika t.s. Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), valsts apvērsums, kad Parlamenta toriju frakcija un Anglikāņu Baznīcas augstākā garīdzniecība aicināja Oranijas Vilhelmu un Mariju Stjuarti kāpt Anglijas tronī. 5. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijas ostā Torbē ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. Karalis Džeimss II ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot Francijā. Janvārī Parlaments pasludināja Vilhelmu un Mariju par Anglijas monarhiem. 1689. 11. aprīlī tie kronējās kā Anglijas un Īrijas karalis un karaliene Viljams III un Marija II, bet 11. maijā kā Skotijas karalis un karaliene. Pirmie valdīšanas gadi pagāja apspiežot gāztā karaļa piekritēju pretošanos Skotijā - kuru pakļaut izdevās 1689. g., - un Īrijā - kuru pakļāva pēc kaujas pie Boinas (Battle of the Boyne) 1690. gadā. Tomēr jakobitu sazvērnieku draudi bija aktuāli visu viņas valdīšanas laiku. 1689. gadā tika pieņemts Tiesību Bills (Bill of Rights) un virkne citu likumdošanas aktu, kas noteica turpmāko britu konstitucionālo tiesību sistēmas attīstību. 1689. gada "Ticības iecietības akts" (Act of Toleration) mazliet samazināja katoļu diskrimināciju Lielbritānijā, taču tiem tika liegtas vēlēšanu tiesības kā arī tiesības ieņemt valsts amatus. Atšķirībā no vīra, kurš vai nu karoja ar jakobitiem Īrijā, vai frančiem kontinentā, Marija II visai aktīvi darbojās valsts iekšpolitikā, nomainot monarhijai nevēlamos Anglikāņu Baznīcas hierarhus, atceļot no amatiem vai pat arestējot (piemēram, pašas tēvoci lordu Klarendonu un lordu Čērčilu, Marlboro hercogu) opozīcijā esošos pērus. Mira 1694. gada 28. decembrī, saslimusi ar bakām.
- Princese Marija (30.04.1662.-13.02.1689., Princess Mary)
- Viņas Augstība Orānijas princese Marija (04.11.1677.-13.02.1689., Her Highness The Princess of Orange)
- Viņas Majestāte karaliene Marija (13.02.1689.-28.12.1694., Her Majesty The Queen Mary)
| Priekštecis: Džeimss II |
Anglijas karaliene 1689.-1694. |
Pēctecis: Viljams III |
Literatūra
- John Van Der Kiste. William and Mary. - Sutton Publishing Ltd., 2003. ISBN 0750930489
- John Van Der Kiste. William and Mary: The Heroes of the Glorious Revolution. - The History Press Ltd., 2008. ISBN 075094577X
- Burton Ivor F. Political Parties in the Reigns of William III and Anne: the evidence of division lists. - University of London, Athlone Press, London, 1968
- Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996
- Pinkham Lucile. William III and the respectable revolution. - Archon Books, 1969
- Waller Maureen. Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. - St. Martin's Press, New York, 2006. ISBN 0-312-33801-5
- Eckhart Hellmuth. Wilhelm III und Maria II 1689–1702 und 1689–1694. / Englische Könige und Königinnen. Peter Wende (Hrsg.) - C.H. Beck, München, 1998, ISBN 3-406-43391-X
- Marita A. Panzer. Englands Königinnen. Von den Tudors zu den Windsors. - Piper Verlag, München, 2003, ISBN 3-492-23682-0
- Ивонина Л.И. Вильгельм III Оранский. // Вопросы истории, № 3 (1998), стр. 154-159
