Hercogs

Hercogs (lat. dux, vāc. Herzog, fr. duc, angl. duke, it. duca, kr. герцог) – vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē – hercogiene. Sākotnēji senajiem ģermāņiem tautas sapulcē vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis. Absolūtās monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs princim. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem, kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (Prince Sang Royal), bet augstāk esoši par marķīziem. Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (Sua Altezza) kopš 1630. gada. Spānijas karalistē hercogi un karalistes grandi tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (El Excelentísimo Señor).

Titulatūra:

• Anglijas karalistē: "viņa augstdzimusī žēlastība" (angl. His Grace The Most Noble Duchess)
• Vācu zemēs: "viņa/viņas gaišība" (Seine/Ihre Durchlaucht), bet no 1844. gada - "viņa/viņas augstība“ (Seine/Ihre Hoheit).

Skat. arī: erchercogs, lielhercogs.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Lielbritānijas hercogistu saraksts (en.wikipedia.org)