Komturs
Komturs (no lat. commendare - "ieteikt, uzticēt"; vāc. Komtur, Kommentur) - Mūku bruņinieku ordeņa administratīvā pārvaldes iecirkņa - komturejas, - pārvaldītājs viduslaikos ar augstāko tiesu un militāro varu šajā teritorijā (tiesāja komturijas zemniekus un vasaļus, varēja disciplināri sodīt ordeņa brāļus). To iecelt, atcelt un pārvietot uz citu pārvaldes vietu varēja tikai mestrs. Komturs vadīja komturejas militāro un saimniecisko dzīvi - gādāja par pils garnizona un ordeņa brāļu apbruņojumu, apģērbu, komturejas ienākumiem, - kara gadījumā bija komturijas izvirzītās militārās vienības komandieris. Vadīja brāļu sapulces - konventus. Komturi, fogti, landmaršals un virsmantzinis veidoja ordeņa padomi – virskapitulu, kas izlēma svarīgākos ordeņa valdījumu iekšpolitiskos un ārpolitiskos jautājumus, bet kopš XV gadsimta vidus arī ievēlēja mestrus. Livonijas ordenī sākotnēji bija apstuveni 40 komturi, vēlāk to skaitu samazināja līdz 9 (Rīgā, Daugavgrīvā, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Cēsīs, Alūksnē, Daugavpilī). Komturi uzraudzīja, lai tiktu izpildīti mestra un kapitula rīkojumi, kā arī pārzināja ordeņa domēnes jeb muižas. Piemēram, Kuldīgas komtura jurisdikcijas tiesības aptvēra Kuldīgas, Sabiles, Talsu, Skrundas, Saldus, Alsungas, Aizputes, Durbes, Gramzdas draudzi, bet līdz 1328. gadam, kad Mēmele (tagadējā Klaipēda) tika pievienota Teitoņu ordeņa centrālajiem valdījumiem – arī Mēmeles apgabalu. Viņam bija pakļauti arī Grobiņas un Kandavas fogti un Ventspils komturi, saimnieciski – Sāmsalas, Pērnavas un Gotlandes fogti. Komtura stāvoklis ordeņa iekšējā hierarhijā parādās arī viņa titulatūrā oficiālos dokumentos. Tā XVI gs. vidus dokumentā komturs Ernsts fon Minhauzens dēvēts par visgodājamo, Ventspils komturs – par godājamo, bet Grobiņas fogts – par ievērojamo.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.
