Kurzemes un Zemgales hercogiste

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 28. augusts, plkst. 11.43, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Komentāri)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kurzemes un Zemgales hercogiste (lat. Ducatus Curlandiae et Semigalliae, vāc. Herzogtum Kurland und Sem(i)gallen) - Žečpospoļitas province, karaļa piešķirts feodāls lēnis mūsdienu Latvijas teritorijā - lielākā daļa Kurzemes (izņemot Kurzemes bīskapiju un līdz 1609. gadam arī Grobiņas un Liepājas novadu) un bijušās ordeņa zemes Zemgalē, - no 1561. līdz 1795. gadam.

Komentāri

Livonijas kara laikā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu. Par to saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē, kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem. 1562. gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts. Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts.

Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogistē varu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Žečpospoļitas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem. Hercogistes izlēņošana notika Žečpospoļitas seimā, kur visiem hercogiem bija jādod uzticības zvērests, pēc kura norisinājās investitūra jeb ievadīšana hercoga varā. Hercoga varu ierobežoja Žečpospoļitas virskundzība un vietējās muižniecības privilēģijas. Likumus, kas skāra muižnieku intereses, vajadzēja apstiprināt landtāgos. Muižnieki hercoga lēmumus varēja pārsūdzēt Žečpospoļitas karalim. Līdz 1617. gadam vietējā zemes pārvalde saglabājās no ordeņa laikiem.komisija ar Kulmas bīskapu J. Kučborski priekšgalā 1617.gadā izstrādāja Kurzemes un Zemgales satversmi, t.sk. Valdības formulu un likumu krājumu – Kurzemes statūtus. Šo satversmi, kuru izsludināja 1617.gada 18.martā, uzskata par vienu no senākajām konstitūcijām Eiropā. Tā noteica hercogistes valstisko iekārtu, valsts varas orgānu un amatpersonu funkcijas un kompetenci, kā arī administratīvo iedalījumu. Valdības formula sadalīja Kurzemes hercogisti 4 virspilskunga tiesās – Mītavas (tag. Jelgava), Sēlpils, Tukuma un Goldingenas (tag. Kuldīga) tiesā, tās savukārt 8 pilskungu iecirkņos un draudzēs. Pēc 1617. gada muižnieku landtāgiem bija jāsanāk kopā divas reizes gadā Mītavā.

Hercogam bija pilnīga noteikšana tikai viņa paša īpašumu robežās, kas aizņēma aptuveni 1/3 hercogistes teritorijas. Hercogu rezidence atradās vispirms Sēlpilī, tad Goldingenā (tag. Kuldīga), kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogs par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568. gadā pēc veiktajiem remontdarbiem (galmā 1576. gadā bija 113 personu).

Kurzemes un Zemgales hercogi

Ketleru dinastija:

  • Gothards (Gotthard Kettler) no 1562. gada 5. marta līdz 1587. gada 17. maijam
  • Frīdrihs (Friedrich Kettler) no 1587. gada 17. maija līdz 1616. gadam pārvaldīja Zemgales daļu, no 1616. gada līdz 1642. gada 16. augustam - visu hercogisti
  • Vilhelms (Wilhelm Kettler) no 1587. gada 17. maijam līdz 1616. gadam (pārvaldīja Kurzemes daļu), tika izraidīts trimdā
  • Jēkabs (Jacobus Kettler) no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)
  • Frīdrihs Kazimirs (Friedrich Casimir Kettler) no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim
  • Frīdrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm Kettler) no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvāra
  • Ferdinands (Ferdinand Kettler) no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam (aizbildnis)

Saksijas dinastija:

  • Saksijas Morics (Maurice Herman, Comte de Saze) - ievēlēts par Kurzemes hercogu 1726-1728.VIII (ievēlēšana anulēta 1726.X).

Bīronu dinastija:

Starpdinastiju laiks:

Bīronu dinastija:

  • Ernsts Johans (Ernst Johann von Biron) valda 1763.-1769. g.
  • Pēteris (Peter von Biron) valda 1770.-1795. g.

Literatūra

  • Kalniņš V., Kurzemes valsts iekārta un tiesības. - Rīga. 1963.
  • Juškēvičs J., Kurzemes hercogi un viņu laikmets. - Rīga. 1935. (2. pārstrādātais izdevums, izdevniecība „Zvaigzne”, Rīga, 1993.g.)
  • Erdmanis G., Kurzemes viduslaiku pilis. - Rīga: Zinātne. 1989
  • Andersons Edgars. Senie kurzemnieki Amerikā un Tobāgo kolonizācija. - Stokholma: Daugava, 1970.
  • Andersons Edgars . Tur plīvoja Kurzemes karogi. - Bruklina: Grāmatu Draugs, 1970.
  • Zalsters Arturs Eižens. - Hercoga Jēkaba burinieki. - Ventspils: Jumava, 2002.
  • Radovics Ainārs (sast.). Kurzemes un Zemgales hercogiste 1562-1795. - Rīga: Stāsti un romāni, 2007., 368. lpp. ISBN 9789984392387
  • Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. Band 2 / Hrsg. von Erwin Oberländer. – Lüneburg: Verl. Nordostdt. Kulturwerk, 2001. – 307 S.: il. ISBN 3–932267–33–8

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kurzemes_un_Zemgales_hercogiste&oldid=1918"