Miertiesnešu sapulce

Miertiesnešu sapulce (kr. сьезд мировых судей) - augstākā miertiesu instance Krievijas impērijā laikā no 1864. līdz 1917. gadam, kurā apelācijas kārtībā varēja pārsūdzēt miertiesnešu spriedumus. Sastāvēja no visu tiesu apgabala miertiesnešiem, kuri sabrauca uz miertiesnešu sapulces sesijām centra pilsētā izspriest iesniegtās pārsūdzības. Sapulces priekšgalā atradās Tieslietu ministra iecelts priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja un ierēdņu štats atradās visu laiku uz vietas. Apelācijas lietas izskatīja 3 miertiesnešu sastāvā. Spriedumus varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātam Pēterburgā. Sapulcēm bija pienākums pārraudzīt zemnieku tiesu iestādes. Pie sapulcēm pastāvēja arī zemes grāmatu nodaļas.

Baltijas guberņās miertiesnešu sapulces ieviestas 1889. gadā Baltijas guberņu tiesu reformas rezultātā, kopā 12 (pa 5 Kurzemes un Vidzemes guberņās, 2 - Igaunijas guberņā). Tās kūrēja arī zemnieku tiesu iestādes. Latvijas teritorijā likvidētas 12.1918., kad to vietā par apelācijas instanci noteica apgabaltiesas.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 111. lpp.