Inteliģence
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 18. jūnijs, plkst. 15.09, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
Inteliģence (kr. интелигенция, no lat. intelligentia, intellegentia - "sapratne") - atkarībā no konteksta:
- 1. XIX-XX gs. Krievijas impērijā apzīmējums izglītotai iedzīvotāju daļai, kas nebija pierakstīta nevienai iedzīvotāju kategorijai (kā sociāls starpslānis izveidojās no t.s. raznočinciem) - "ne fiziskā darba veicēji": inženieri, žurnālisti, aktieri, skolotāji, mākslinieki, liela daļa zemāko kategoriju valsts dienesta kalpotāju, zinātnē nodarbinātie zemāko kategoriju darbinieki (ja augstskola absolvēta ar izcilību, tika piešķirts muižnieka rangs, t.i. šāda persona - jau zinātnes elitei piederīgais, - netika pieskaitīta pie inteliģences) u.c.
- 2. PSRS lietots apzīmējums iedzīvotāju slānim ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, kuri nebija ne strādnieki, ne zemnieki, ne valsts pārvaldes aparātā strādājošie.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 172.-173. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Интеллигенция в энциклопедии «Кругосвет»
- Интеллигенция - Малый энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона
- Интеллигенция - Толковый словарь русского языка Ушакова
- Интеллигенция - Большая советская энциклопедия
- Интеллигенция - Словарь по общественным наукам
- Интеллигенция - Энциклопедия социологии
- Успенский Б. Русская интеллигенция как специфический феномен русской культуры.