Komandors
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 24. augusts, plkst. 05.27, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Komandors (no lat. commendator - "komandieris", no lat. commendare - "ieteikt, uzticēt"; fr. commandeur) - atkarībā no konteksta:
- 1. Viens no augstākajiem amatiem - zemākais vadības hierarhijā, - reliģiskajos un mūku-bruņinieku ordeņos (Teitoņu ordenī - komturs). Ordeņa pils komandants un/vai administratīvā pārvaldes iecirkņa - komandorejas, - pārvaldītājs, viduslaikos ar augstāko tiesu un militāro varu šajā teritorijā (tiesāja komturijas zemniekus, amatniekus, tirgotājus un vasaļus, varēja disciplināri sodīt ordeņa brāļus). Komandoram arīdzan bija savs zīmogs (zīmogvaska krāsa dzeltena). To amatā iecelt, atcelt un pārvietot uz citu pārvaldes vietu varēja tikai ordeņa kapituls. Komturs vadīja komandorejas militāro un saimniecisko dzīvi. Gādāja par ordeņa brāļu, pils garnizona un komturejas karaspēka apbruņojumu, apģērbu, - kara gadījumā bija komandorejas izvirzītās militārās vienības komandieris, pakļauts landmaršala komandai un cīņās gāja pats ar savas komandorejas karogu. Vadīja brāļu sapulces - konventus un ietilpa virskapitula sastāvā.
- 2. Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128. lpp.
