Ketlers Gothards III
| |
| Valda | 05.03.1562.-17.05.1587. |
| Sieva | Anna no Meklenburgas |
| Bērni |
|
| Karaliskais nams | Ketleru dinastija |
| Tēvs |
Gothards Ketlers cu Melrihs |
| Māte | Sofija |
| Dzimis | 1517. gada 2. februārī |
| Miris | 1587. gada 17. maijā |
Gothards Ketlers (Gotthard von Kettler, 1517.-1587.) - pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Ketleru dinastijas aizsācējs.
Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (Niederadel) ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes komturu Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu). Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. g. palikdams vēl arī par Vidzemes pārvaldnieku). 1561. gadā Gothards Ketlers pāriet luterticībā un ar likumu aizliedz Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē, konfiscējot Baznīcas īpašumus, protestantiem pārņemot un izpostot katoļu dievnamus, uzsākot katoļu vajāšanu (to atcēla tikai 1617. gadā). 1562. gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa regālijas un saņemtot hercoga kroni. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow) meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.)
Komentāri
Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogu titulu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Žečpospoļitas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem.
1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans. 1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Gotharda ģerboni papildināja, piešķirot tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli ar trim zobiem.
Attēlu galerija
hercogiene Anna
1575. un 1576. gados kalts dālderis
1560. gadā kalts guldenis
1559. gadā kalts vērdiņš (fartings)
