Galma zemnieki
Galma zemnieki (kr. дворцовые крестьяне) - zemnieki senkrievu kņazistēs un Krievijas caristē XII-XVIII gs., kuri dzīvoja uz lielkņaza, vēlāk uz cara zemes un to apstrādāja. To pamatpienākums bija apgādāt monarha galmu ar lauksaimniecības produktiem. Jau no XV gs. galma zemnieki atradās galma kancelejas pārraudzībā un jurisdikcijā. Maksāja naturālo vai naudas renti, vai arī abas vienlaikus, ar savu transportu piegādāja produktus galmam, veica citus saimnieciskos darbus. Pieaugot naudas rentes lomai, 1753. gadā galma zemniekus atbrīvoja no klaušām un naturālajām nodevām. To mantiskais stāvoklis bija ievērojami labāks, nekā pārējiem dzimtcilvēkiem, tie baudīja lielāku brīvību un pašpārvaldi. XVIII gs. galma zemnieku vidū vērojama noslāņošanās, to vidū parādoties lielsaimniekiem, tirgotājiem, augļotājiem u.c. 1797. gada reformas ietvaros galma zemniekus pārdēvēja par "apanāžas zemniekiem".
Komentāri
Galma zemnieki kopā ar zemi bieži bija monarha dāvana apbalvojumus pelnījušiem galminiekiem. Savukārt galma zemnieku skaits tika palielināts līdz ar jaunu zemju iekarošanu.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27.-28. lpp.
