Rīgas rāte
Rīgas rāte (vc. Rigaer Rat, kr. Рижский рат) - koleģiāla Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas instītūcija - rāte, - no XIII gs. līdz 1889. gadam (ar pārtraukumiem 1585.-1589., 1787.-1797. gados).
1210. gadā minēti Rīgas "vecākie" (seniores), kas aizstāvēja un reprezentēja pilsētu. Tuvākajos gados rīdzinieki ieguva sev pašvaldības orgānu jeb rāti (lat. consilium civitatis, vc. Stadtrat). Pirmo reizi rāte minēta 1226. gadā. Sākumā rātē pilsoņu kopsapulcē tika ievēlēti 12 locekļi, kurus sauca par konsuliem vai rātskungiem - ievēlēja uz vienu gadu, bet gadsimta beigās jau pati rāte ievēlēja sava amata pēctečus (rātskunga amats faktiski kļuva par mūža amatu). Reprezentēja pilsētu kā politisku komūnu - pārzināja pilsētas un tās patrimoniālā apgabala aizsardzības jautājumus, uzlika nodokļus, pārstāvēja rīdzinieku intereses ārpolitikā, slēdza līgumus un nozīmēja sūtņus, - un kā augstākā vara pilsētās pildīja pārvaldes, likumdevēja, finanšu un tiesas funkcijas. Kopš XIV gs. Rīgas rātē bija 4 birģermeistari un 16 rātskungi. Kopš XV gs. pilsēta īstenoja pilnīgi pastāvīgu ārpolitiku. Pēc Rīgas iekļaušanai 1581. gadā Žečpospoļitas teritorijā, Rīgas rāte zaudēja savu nozīmi ārpolitikā, paliekot tikai par pašvaldības un tiesas institūciju. XVI gs. beigās saasinājās nesaskaņas starp Rīgas rāti un ģildēm par pilsētas pārvaldes tiesībām. Tas sasniedza kulmināciju t.s. Kalendāra nemieros (1584.-1589.). Kļūstot par Krievijas impērijas pilsētu (1710.), Rīga kļuva par guberņas, pēc 1783. gada reformas – Rīgas vietniecības administratīvo centru, ko pārvaldīja ģenerālgubernators. Valdība XVIII gs. otrajā pusē ievērojami ierobežoja tās tiesības un funkcijas. Pēc Krievijas Pilsētu likuma (1870.) attiecināšanas uz Baltijas guberņām (1877.) Rīgas rāte saglabāja tikai tiesas funkcijas (tās pašvaldības funkcijas pārņēma pilsētas dome), bet 1889. gadā to likvidēja.
Skat. arī maģistrāts, pilsētas dome
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 145. lpp.
