Fila
Fila (gr. φῦλον, φυλή - phylē) - sengrieķu "cilts" apakšsadalījuma vienība Helladā (zināmā mērā analogs latīņu tribai). Jonieši iedalījās 4 filās, un katru filu veidoja 3 fratrijas. Kleistena reformas VI gs. p.m.ē. šo atēniešu filu skaitu palielināja līdz 10, sadalot katru filu dēmos. 307. g. p.m.ē. filu skaitas tika papildināts vēl ar 2. Kleistena reformas (509. g. p.m.ē.) likvidēja līdz šim pastāvējušās filas, to vietā izveidojot 10 jaunas pēc ģeogrāfiskā principa un nosaucot tās mītisko varoņu vārdos: Erehtēida (Ἐρεχθηίς, "Erechthēis"), Aigēida (Αἰγηίς, Aigēis), Pandionida (Πανδιονίς, "Pandionis"), Leontida (Λεοντίς, "Leontis"), Akamantida (Ἀκαμαντίς, Akamantis), Oinēida (Οἰνηΐς, "Oinēis"), Kekropida (Κεκροπίς, "Kekropis"), Hipotoontida (Ἱπποθοωντίς, "Hippothoōntis"), Aiantida (Αἰαντίς, "Aiantis"), Antiohida (Ἀντιοχίς, "Antiochis"). Katru šo filu veidoja 10 dēmi (δῆμοι), ko vēlāk saskaldīja vēl sīkāk un kas nebija savstarpēji radniecīgi vai kā citādi saistīti. 307. g. p.m.ē. Dēmētrijs Poliorkets palielināja filu skaitu līdz 12, pievienojot divas jaunas: Antigoniada (Antigonias) un Dēmētriada (Dēmētrias), kuras vēlāk pārdēvēja par Ptolemaīdu (Ptolemais) un Atalidu (Attalis). Trīspadsmito filu pievienoja Adrians, un tā tika nosaukta viņa vārdā.
Jau Homērs min šādu dalījumu, kur Nestors dod padomu Agamemnonam sadalīt karaspēku ciltīs un dzimtās (κατὰ φῦλα, κατὰ φρήτρας), lai katru uzmundrinātu kaimiņa vai radinieka klātbūtne. Šo radniecības un kopā dzīvošanas saikni pastiprināja reliģiskā kopība, upurēšana un svētki, kuros piedalījās visi cilts vai dzimtas locekļi vecāko vadībā. Pirmās atikiešu filas, par kuru pastāvēšanu ziņas ir jau kopš Kekropa laika: Kekropida (Kekropis, Κεκροπίς), Autohtona (Autochtōn, Αὐτόχθων), Aktaja (Aktaia, Ἀκταία) un Paralija (Paralia, Παραλία). Nākamā basileja Kranaja laikā filu nosaukumi tika mainīti uz: Kranaida (Kranais, Κραναΐς), Atida (Atthis, Ἀτθίς), Mesogaja (Mesogaia, Μεσόγαια) un Diakrida (Diakris, Διακρίς). Vēlākā laikā sastopam jaunu filu klāstu: Diada (Dias, Διάς), Atenaida (Athēnais, Ἀθηναΐς), Poseidoniada (Posidōnias, Ποσειδωνιάς) un Hēfaistiada (Hēphaistias, Ἡφαιστιάς). Dažas no pēdējām acīmredzot bija ģeogrāfiski piesaistītas attiecīgajā novadā dominējošās dievības kultam, un visai ticams – ja ne gluži patstāvīgi, tad vismaz ar citiem administratīvi vāji saistīti sociāli veidojumi. Taču tās visas no aprites izspieda un asimilēja 4 pamatfilas, kas veidoja Joniešu kopumu, tiem iekarojot Atiku:
- teleonti (jeb geleonti);
- hopleti;
- argadeji;
- egikoreji.
Doriešu kopumu sākotnēji veidoja 3 filas, tāpēc Homērs tos dēvē Δωριέες τριχάϊκες:
- "hilliešu fila" (Ὑλλεῖς) - no Hērakla dēla Hilla vārda;
- "pamfilu fila" (Πάμφυλοι) - no varoņa Pamfila vārda;
- "dimānu fila" (Δυμανάται vai Δυμᾶνες) - no varoņa Dima vārda (abi bijuši ievērojami vadoņi, kas krituši karagājienā, kurā dorieši iekarojuši Pelloponnēsas pussalu).
Ar laiku šīm trim pamatfilām pievienojās papildu filas, vai nu doriešiem apvienojoties ar sabiedrotajiem, vai vietējo cilti uzņemot pilsoņu vidū kā līdzvērtīgus. Piemēram, Hērodots raksta, ka kadmieši Egeīdi - visai daudzskaitlīga fila Spartā - cēlušies no Egeja, Fera mazdēla. Argosā, Egīnā un Epidaurā bez šīm trim doriešu filām pastāvēja girnafu fila. Sikionā Klistens, sagrābis varu, lika izmainīt doriešu filu nosaukumus, lai tos pazemotu, bet ceturtajai filai, pie kuras pats piederēja, deva nosaukumu "arhelaji" (60 gadus pēc viņa nāves tika atjaunoti vecie doriešu filu nosaukumi, bet ceturto filu pārdēvēja par aigialejiem (Αἰγιαλέες - no Aigialeja, varona Adrasta dēla, vārda). Korintā bijušas jau 8 filas, Tegejā - 4, Elīdā - 26 filas, kas liek domāt, ka ar laiku filas sāka pārtapt no etniskām apvienībām par ģeogrāfiski administratīvām vienībām. Dažkārt pastāvējusi tikai viena fila - piemēram, hillieši Kidonijā, dimāni Halikarnasā, - kas liek domāt, ka šīs pilsētas attīstījušās no tikai vienas filas locekļu izveidotām kolonijām. Dalījums filās neatbilda dalījumam kārtās, izņemot gadījumus, kad konkrēto filu veidoja vai nu zemes iekarotāji, vai iekarotie, vai arī filu veidoja imigranti, kas apmetušies konkrētajā teritorijā. Cilvēku, kurš nepiederēja ne pie vienas filas vai klana, uztvēra kā klaidoni un noziedznieku.
Skat. arī: naukrārija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 68. lpp.
- Pausanias. Reisen in Griechenland. - Artemis Verlag, Zürich und München, 1987, ISBN 3-7608-3678-X
- Reinhard Koerner. Inschriftliche Gesetzestexte der frühen griechischen Polis. - Böhlau Verlag, Köln-Weimar-Wien 1993, ISBN 3-412-02393-0
- Stefan Link. Das griechische Kreta. - Steiner Verlag, Stuttgart, 1994, ISBN 3-515-06554-7
