Vans Čuns

Vans Čuns (ķīn. 王充, Wáng Chōng; 27.-104.) jeb Vans Čunžeņs (王仲任) - filosofs.

Dzimis 27 gadā Kuaidzi apriņķī (mūsd. Guidzi, Džedzjanas provincē), nabadzīgā vienkāršo ļaužu ģimenē. Lasītprasmi apguvis pašmācības ceļā, grāmatas lasījis, klaiņojot pa pilsētas tirgu pie grāmatu tirgotājiem. Pateicoties prāta spējām, visai agri tika pamanīts un viņam tika dota iespēja gūt labu pamatizglītību, kam pateicoties Vanam izdevās uzsākt mācības Haņu valsts galvaspilsētas Lojanas Augstākajā skolā (Taisjue). Mācījies pie paša Baņa Bjao (班彪, Bān Biāo, 3.-54.). Pēc skolas absolvēšanas visu mūžu pavadījis kā ierēdnis valsts civildienestā. No "Houhaņšu" ("Jaunākās Haņu dinastijas vēsture", V gs.) mēs zinām, ka viņš ir sarakstījis virkni traktātu - "Dženu" ("Par pārvaldi"), "Jansinšu" ("Par cilvēka rakstura audzināšanu"), "Dzisušu" ("Par paražām"), "Ļužuluņ" (Pārdomas par sešām [konfuciānistu] skolām"), - taču no viņa sarakstītā līdz mūsu dienām saglabājies tikai darbs "Kritiski spriedumi" (Luņhen - 論衡, Lùnhéng) - 30 grāmatas, sadalītas 85 nodaļās.

Ķīniešu domas vēsturē iegājis ne tik daudz kā oriģinālas koncepcijas izveidotājs, bet gan kā savam laikam kardināli jauna filosofešanas stila izkopējs. Viņš ieviesa izziņā kritiku un apšaubīšanu, pārbaudīšanu, pamatojoties uz empīriskajiem vērojumiem un dabaszinātņu (it īpaši astronomijas un medicīnas) atziņām. Van Čunu, neraugoties uz viņa tuvumu konfuciānismam, tradicionāli pieņemts raksturot kā "eklektiķi" vai "enciklopēdistu" (dzadzja), jo viņa natūrfilosofijā dominē daoisma koncepcijas, ētikā - konfuciānisma doktrīna, bet cociāli politiskajos uzskatos likumziņu pozīcija, bet kritikas objekti bija Duna Džunšu traktējums un pareģošanas apokrifiskā literatūra (čeņvei). Vērsās pret misticismu, pret mācību par "debesīm" kā augstāko spēku, kas visu virza pretim konkrētam mērķim un nosaka parādību un lietu rašanos un attīstību. Saskaņā ar viņa mācību pasaulē visa pirmpamats ir pirmmatērijas "cji". Cilvēks ir dabas daļa, viņš rodas, sabiezējot šiem elementiem. To izkliedēšanās noved pie bojāejas un iznīkšanas. Par objektīvās pasaules izziņas procesa sākuma momentu uzskatīja cilvēka juteklisko uztveri un sajūtas, noliedza "iedzimtu" zināšanu pastāvēšanu. Postulēja, ka vēsture attīstās cikliski: uzplaukuma periodiem seko pagrimums, pēc tam process atkārtojas citā materiālā kvalitātē.

Literatūra par šo tēmu

Van Čuns // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 431. lpp.

Lun-Hêng. Philosophical Essays of Wang Chong. / translated from the Chinese and annotated by Alfred Forke. - Paragon Book Gallery: New York, 1962

Петров А.А. Ван Чун - древнекитайский материалист и просветитель. - Москва, 1954. -104 с.
Кривцов В.А. Эстетические взгляды Ван Чуна. // Из истории эстетической мысли древности и средневековья. - Москва, 1961
Вяткин Р.В. Ван Чун и китайская историография. // Одиннадцатая научная конференция "Общество и государство в Китае" Ч.I. Москва, 1980, С.69-75.

Resursi internetā par šo tēmu

Vans Čuns

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt