Bonitārais īpašums

Bonitārijs jeb bonitārais īpašums (no lat. bonis esse - "tiesība valdīt lietu kā labumu") - īpašums, kas saskaņā ar romiešu tiesībām piederēja personai vai kopienai, bet kuru administratīvi pārraudzīja prētors. Paplašinoties valsts robežām, bonitārā īpašuma īpatsvars palielinājās un, atšķirībā no kvirītu īpašuma, prētors to bez formālām procedūrām varēja nodot pircēju īpašumā (in bonis).

Skat. arī: pekūnija, pekūlijs, latifundija

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219. lpp.