Opričņina
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 14. janvāris, plkst. 06.53, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Opričņina (kr. опричнина no senkr. опричь, опричный - īpašs) - atkarībā no konteksta:
- 1. Ar testamentu novēlēta kņaza muiža vai zeme senkrievu zemēs līdz XVI gs.
- 2. XVI gs. otrajā pusē Maskavas caristē jaunierīkoto galmu, kā arī galma laužu, t.s. opričņiku uzturei piešķirtā zeme, kas aizņēma aptuveni pusi no valsts teritorijas. Ieviešot opričņinu, Joanns IV centās samazināt dalienu kņazu un lielo bajāru patstāvīgumu, lielākas zemes atņemot to līdzšinējiem valdītājiem (tos vai nu nogalinot, vai izsūtot uz pierobežu) un sadalot sīkākos zemes gabalos, kurus piešķīra no troņa labvēlības atkarīgajai sīkmuižniecībai un cara dienestā pieņemtiem ļaudīm.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 224. lpp.
