Kijevas Krievzeme
Kijevas Krievzeme (kr. Киевская Русь) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums Kijevas lielkņazistei jeb Kijevas kaganātam.[1] Kņaziste izveidojās IX gs., Kijevā nostiprinoties varjagu karadraudzei un pakāpeniski pakļaujot apkārtējās dregoviču, drevļanu, kriviču, poļanu, radimiču, vjatiču u.c. senkrievu cilšu savienības. Kņazistei pakļautās zemes aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Līdz 969. gadam Hazāru kaganāta vasaļvalsts. 988.-989. gados kristījās pats kņazs un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī padoto vidū. XI gs. vidū sākās teritorijas administratīva saskaldīšanās dalienu kņazistēs, Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti[2] Monarhs bija kņazs (vēlāk lielkņazs), kurš pārvaldīja zemes ar kņaza padomes palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza tiuni un bajāri. Visai liela loma saglabājās ari večei. XII gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.