Ēģiptes valsts

Nīlas ieleja

Senā Ēģipte (ēģipt. Ta Kemet) - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, Nīlas upes baseinā, kas ar īslaicīgiem pārtraukumiem pastāvēja laikā no IV-III g.tk.pm.ē. mijas līdz 30.g.p.m.ē. Pirmie valstiskie veidojumi - nomes, - Nīlas baseinā radās IV g.tk.p.m.ē., un gadu tūkstoša vidū tās tika apvienotas divās monarhijās: Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. gadu Augšēģiptes faraons iekaroja Lejasēģipti, izveidojot vienu lielvalsti.

Sociālās hierarhijas augšgalā atradās faraons, pēc viņa - faraona radinieki, aristokrātija, priesteri, tad faraona ierēdņi (pārvaldnieki, rakstveži, tiesneši), tad karavīri un brīvie zemnieki, amatnieki un tirgotāji. Viszemākajā slānī ietilpa pusbrīvie zemnieki un vergi. Verdzība pastāvēja, taču nenozīmīgā līmenī (vergus ieguva tikai karadarbībā ar svešām tautām, kas gadījās visai reti). Iedzīvotāju pamatmasa bija pusbrīvi: brīvi personiskajā dzīvē (tos nedrīkstēja pārdot kā vergus vai likt doties piespiedu laulībā u.tml.), ar stingri reglamentētiem pienākumiem pret valsti. Ik gadu ierēdņi uzskaitīja pusatkarīgo ļaužu dēlus, norīkoja darbos un piesaistīja noteiktām profesijām, tie atradās pastāvīgā ierēdņu uzraudzībā. Sievietes neieņēma oficiālus valsts amatus, taču tām bija ievērojama rīcības brīvība: varēja nodarboties ar tirdzniecību, slēgt līgumus, būt par lieciniecēm tiesā, tās varēja tikt sodītas ar tādiem pašiem sodiem kā vīrieši. Klasiska agrāra ekonomika. Visa zeme bija kroņa īpašums un nevarēja piederēt nevienam citam. Zemi apstrādāja ciemu kopienas kolektīvi, veidojot irigācijas sistēmas, daļu izaudzētā nododot kroņa noliktavās. Ar laiku attīstījās visai plašas tempļu un augstāko ierēdņu muižas ar visai ekstensīvu saimniekošanu. Lauksaimniecība pakārtota Nīlas plūdu ritmam: plūdi (jūlijs-septembris, kad tika pamestas dzīvesvietas), lauku izniršana no ūdens (oktobris–februāris, atgriešanās ciemos, sējas darbi), sausuma periods (marts–jūnijs, lauku apstrāde, ražas novākšana). Audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, arbūzus, redīsus. Svarīgu vietu dārzkopībā ieņēma vīnogu audzēšana un vīna darīšana. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Amatniecībā liela nozīmē bija linkopībai (lini un audumi bija galvenā eksporta prece) un keramikai. Lopkopībā audzēja liellopus (galvenokārt faraona muižās), kazas, aitas, cūkas, turēja mājputnus. Attīstīta monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, metālapstrāde (pamatā bronza un dārgmetāli). Sava oriģinālrakstība, t.s. ēģiptiešu hieroglifi. Nopietnu militāro konfliktu līdz hiksu iebrukumam gandrīz nebija - senēģiptiešu armijas pamatfunkcijas drīzāk bija robežu sargāšana no tuksnešu nomadu sporādiskiem sirojumiem. Jaunās valsts laikā sākās Ēģiptes ekspansija uz austrumiem, konfliktēja ar Hetu valsti un Babilonu, kas bija īss tās militārās varenības uzplaukuma laiks.

Senās Ēģiptes pastāvēšanas laiku pieņemts periodizēt:

Pirmsdinastiju periods (apm. ~3800.g. – ~3000.g. p.m.ē.)
Agrā valsts (~3000.-~2800. g.p.m.ē.) - kad izveidojās birokrātisks valsts pārvaldes aparāts, nomes kļuva par administratīviem apgabaliem, ko pārvaldīja nomarhi.
Senā valsts (~2800.-~2250. g.p.m.ē., III–VI dinastijas) - kad nostiprinājās faraonu vara, centralizējās valsts, tapa regulārā armija, sabiedrība diferencējās.
Pirmais sairuma periods (~2250.-~2050. g.p.m.ē., VII–XI dinastijas)
Vidējā valsts (~2050.-~1700. g.p.m.ē., XI–XIII dinastijas) - kad pieauga centralizācija, vērojama civilizācijas materiālā attīstība.
Otrais sairuma periods jeb hiksu kundzība (~1700.-1580. g.p.m.ē.)
Jaunā valsts (1580.-1070. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte sasniedza savas varenības maksimumu, iekarojot Levanti.
Vēlā valsts (1070.-332. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte vairrākkārt tiek iekarota, valsts attīstībā stagnācija.
Hellēnisma periods (331.-30. g.p.m.ē.) - kad valda maķedoniešu Ptolemaju dinastija līdz brīdim, kad Ēģipte tika padarīta par Romas provinci.

Galerija

1450. g.p.m.ē.
270. g.p.m.ē.
117 g.
303.-324. g.
V-VI gs.

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 43.-44. lpp.
Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
Klētnieks J. Mūžības valdnieki. - Tapals: Rīga, 2008., ISBN 978-9984-796-53-6

Clayton Peter A. Chronicle of the Pharaohs. - Thames and Hudson: London, 1994, ISBN 0-500-05074-0
Dodson Aidan. The Complete Royal Families of Ancient Egypt. - Thames & Hudson: London, 2004, ISBN 0500051283

Erik Hornung. Grundzüge der ägyptischen Geschichte. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1978, ISBN 3-534-02853-8

Источниковедение истории древнего Востока. - Москва, 1984.
Коростовцев М. А. Египетский иератический папирус № 167 Государственного Музея Изобразительных Искусств им. А. С. Пушкина в Москве. // Древний Египет / Сб. статей. - Москва, 1960.
Максимов Е. Н. Папирус № 1115 из собрания государственного Эрмитажа. (Перевод и некоторые замечания). // Древний Египет и древняя Африка. — Москва, 1967
Лирика древнего Египта. - Москва, 1965
Повесть Петеисе III. Древнеегипетская проза. / Пер. М. А. Коростовцева. — Москва, 1978
Савельева Т. Н. Надписи из гробницы Мечена (Перевод и комментарий). // Древний Египет и древняя Африка. - Москва, 1967
Сказки и повести древнего Египта. / Пер. и комм. И. Г. Лившица. — Санкт-Петербург, 2004. ISBN 5-02-026987-5
Струве В. В. Речение Ипувера. Лейденский папирус № 344. Социальный переворот в Египте в конце Среднего царства. - Москва-Ленинград, 1935
Хрестоматия по истории древнего мира. / Под ред. В. В. Струве. - Москва, 1951
Брэстед Дж. История Египта с древнейших времен до персидского завоевания. - Москва, 1915
Котрелл Л. Во времена фараонов. - Москва, 1982
Перепелкин Ю. Я. Древний Египет. - Санкт-Петербург, 2000. ISBN 5-89740-011-3
Шоу Я. Древний Египет. - Москва, 2006. ISBN 5-17-031742-5
Коротаев А.В. Долгосрочная политико-демографическая динамика Египта: циклы и тенденции. - Восточная литература, Москва, 2006

Resursi internetā par šo tēmu

Ēģiptes valsts

Galerija

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt