Lielkņazs

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 16. aprīlis, plkst. 08.40, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Lielkņazs (kr. Великий князь) - kņazs, kurš ir citu kņazu sizerens, - suverēns monarhs Austrumeiropā (piem. Maskavas lielkņaziste, Lietuvas lielkņaziste), pēc ranga līdzvērtīgs lielhercogam vai pat karalim. Lietuvas lielkņazistē tituls Didysis kunigaikštis (ko literatūrā pieņemts tulkot kā "lielkņazs") parādās XIII gs., kad to pieņem Mindaugs (~1200-1263). Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls kopš X gs. bija tikai Kijevas lielkņazam. Pēc XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Maskavas, Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra Zelta ordas hans kā šo zemju sizerens un senjors. Kopš XIV gs. Maskavas lielkņazu tituls. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par Krievijas cariem. Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ Krievijas impērijā pienācās imperatora dēliem, brāļiem un mazdēliem (pa vīriešu līniju).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 83. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu