Inteliģence

Inteliģence (kr. интелигенция, no lat. intelligentia, intellegentia - "sapratne") - atkarībā no konteksta:

• 1. XIX-XX gs. Krievijas impērijā apzīmējums izglītotai iedzīvotāju daļai, kas nebija pierakstīta nevienai iedzīvotāju kategorijai (kā sociāls starpslānis izveidojās no t.s. raznočinciem) - "ne fiziskā darba veicēji": inženieri, žurnālisti, aktieri, skolotāji, mākslinieki, liela daļa zemāko kategoriju valsts dienesta kalpotāju, zinātnē nodarbinātie zemāko kategoriju darbinieki (ja augstskola absolvēta ar izcilību, tika piešķirts muižnieka rangs, t.i. šāda persona - jau zinātnes elitei piederīgais, - netika pieskaitīta pie inteliģences) u.c.
• 2. PSRS lietots apzīmējums iedzīvotāju slānim ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, kuri nebija ne strādnieki, ne zemnieki, ne valsts pārvaldes aparātā strādājošie - intelektuāla un radoša darba veicēji. XX gs. otrajā pusē tas no sociālās piederības apzīmējuma kļuva par personisko kvalitāšu raksturojumu, tā dēvējot indivīdus, kuriem raksturīga ir smalkjūtība un pieklājība savstarpējās attiecībās, plaša erudīcija, atvērtība jaunai informācijai, nerimstoša interese par pasauli, t.i. īpašības, kas piemita lielai daļai intelektuāļu un radošo ļaužu otrajā/trešajā paaudzē.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 172.-173. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Интеллигенция в энциклопедии «Кругосвет»
• Интеллигенция - Малый энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона
• Интеллигенция - Толковый словарь русского языка Ушакова
• Интеллигенция - Большая советская энциклопедия
• Интеллигенция - Словарь по общественным наукам
• Интеллигенция - Энциклопедия социологии
• Успенский Б. Русская интеллигенция как специфический феномен русской культуры.