Skujiņš Jānis

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 28. maijs, plkst. 11.33, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Jānis Skujiņš (1897.-1942.) - virsnieks, trešais Cēsu rotas komandieris Latvijas Neatkarības kara laikā.

Dzimis 1897. gada 1. februārī (p.j.st.). 1914. gada 1. aprīlī bsolvējis 2. Maskavas ģimnāziju. Laikā no 01.08.1914. līdz 01.09.1915. mācījies Maskavas Komercistitūtā. 1915. gada 1. septembrī uzsācis mācības Alekseja praporščiku skolā, kuru absolvēja 1916. gada 1. janvārī kā praporščiks. Dienējis latviešu strēlnieku rezerves bataljonā (07.01.1916.-12.03.1916.), pēc tam 2. Rīgas bataljonā (vēlāk pulkā; 14.03.1916.-12.12.1917.), no 14. marta vada, vēlāk rotas komandieris. Pēc Ziemassvētku kaujām paaugstināts par podporučiku, vēlāk par poručiku. 1917. gada 12. decembrī demobilizējies kā štabskapitans, bataljona komandieris. Piedalījies balto kustībā, 1918. gada 6.-21. jūlijā Jaroslavļas dumpī. Divas reizes čekas arestēts, izbēdzis. 1918. gadā naktī no 16. uz 17. augustu nelegāli šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē. 22. decembrī iestājies 1. Rīgas latviešu zemessargu apsardzības rotā, vada komandieris. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienestu Kalpaka bataljonā, 05.01.1919. iecelts par 2. rotas komandieri. Piedalījās cīņās pret LSPR armiju Zemgalē un Kurzemē, pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Jūlijā ieslaitīts Latvijas armijā, no 1919. gada augusta 2. Ventspils kājnieku pulka bataljona komandieris. No 1921. gada marta 1. jātnieku pulka komandieris, tno 10. jūlijā par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. No 1922. gada marta dienēja 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1923. gadā absolvēja augstākos virsnieku kursus. No 1930. gada maija 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris, no 1934. gada 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris. 1939. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. Pēc Latvijas okupācijas turpināja dienestu t.s. Tautas armijā, 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris. Pēc Latvijas aneksijas turpināja dienestu Sarkanās armijas 24. teritoriālais korpusā. 1940. gada oktobrī atvaļināts. 1941. gada 19. aprīlī arestēts, izvests uz Astrahaņu, 1941. gada 15. decembrī kara tribunāls Skujiņam piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1942. gada 8. jūlijā.

Apbalvojumi: