Bergi-Katentaki
baroni un grāfi fon Bergi-Katentaki jeb Bergi no Katentakas (von Berg a.d.H. Kattentack, aus dem Hause Kattentack) - vācu (Vestfāles) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas provincēs un Nīderlandē. Dzimtas aizsācējs bijis kāds ap 1500. gadu pieminēts Otto Bergs no Katentakas (Kattentack, mūsd. Päri) un Berghofas (Berghof), kurš ieradies Sāmsalas-Vīkas bīskapijā, kļūstot par bīskapa vasali. 14.7.1531. Briselē saņēma impērijas baronu titulu. 1745. gadā dzimtu ierakstīja Igaunijas bruņniecības, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1856. gadā tituls apstiprināts ar Krievijas impērijas Senāta rīkojumu. 1849. gadā Frīdrihs fon Bergs (vc. Friedrich Wilhelm Rembert von Berg, kr. Федор Федорович Берг, 1794.-1874.) 25.09.1849. Vīnē saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu, bet kopš 26.08.1856. Bergi ir Krievijas impērijas grāfi.
Otto Berga mazdēlu Otto un Ernsta laikā, XVIII gs., tiem mantojot Katentakas un Berghofas īpašumus, dzimta sadalījās divās līnijās:
- Vecākā līnija, Otto pēcnācēji: no tiem zināmākie ir Otto mazmazdēls kirasieru poručiks Jakobs Fridrihs (1722.-?); Jakoba mazdēls valsts padomnieks, Igaunijas guberņas valsts īpašuma pārvaldnieks, Mītavas un Tērbatas apgabalu priekšnieks Reinholds Jakobs Peters (1805.-1869.); tā dēls jūras kapteinis, kara flotes viceadmirālis, Kaspijas jūras bāku un kuģu ceļu direktors Voldemārs Kuno (Владимир Романович Берг, 1842.-1905.); tā dēli, abi impērijas jūras kara flotes kapteiņi Hermans (Герман Рейнгольд Вольдемар, 1879.-1915.) un Aleksandrs (Александр Николай Константин, 1883.-1917.).
- Jaunākā līnija, Ernsta pēcnācēji: no tiem zināmākie ir Vidzemes landmaršals (1727.–1730.), landrāts, Zviedrijas armijas kapteinis Gothards Vilhelms (1682.-1756.); tā vecākais dēls Krievijas armijas majors Gothards Ernsts (1714.-1766.); tā dēls valsts padomnieks Fridrihs Georgs (1763.-1811.); no Gotharda Ernsta 4 dēliem zināmākie ir Krievijas impērijas diplomāts, kambarkungs, īstenais valsts padomnieks, ģenerālkonsuls Aleksandrs (Александр Федорович Берг, 1803.-1884.) un grāfs Teodors (Федор Федорович Берг), kurš adoptēja brāļa Gustava (1796.-1861.) 3 dēlus, atstājot tiem titulu; Gustava dēli: botāniķis, ekonomists, kambarkungs, grāfs Teodors (Федор Густавович Берг, 1845.-1938.) un ģenerālmajors, militārais atašejs Georgs Ēriks Remberts (Георгий Густавович Берг, 1849.-1920.). Gotharda Vilhelma jaunākais dēls ģenerālmajors Magnuss Johans (Максим Васильевич Густав Густавович, 1720.-1784.)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Eriņu (Heringshof), Liepuru (Schadenhof), Zenteru (Sepkull), Rustužu (Rüssel), Stalbes (Stolben), Ķipēnu (Eck), Pociema (Posendorf), Katvaru (Kadfer, Ahlenhof), Roperbeķu pie Kalnamuižas (Roperbeck mit Maikendorf), Veļķu (Welkenhof), Vecsalacas (Salis), Budenbrokas (Schujenpahlen), Beļavas (Kortenhof mit Buchholzhof und Hessehof), Ārņu (Ahrenshof), Cērtenes (Zehrten mit Uexküllshof und Selting), Ķeižu (Keysen), Sikšņu (Vaucluse), Palsmanes (Palzmar mit Friedrichshof), Mālu (Mahlenhof), Kastrānes (Kastran mit Smerle), Suntažu (Sunzel mit Baldwinshof), Allažu un Jūdažu (Allasch und Judasch), Mores (Moritzberg), Ropažu (Rodenpois), Aderkašu (Fistehlen), Brantu (Horstenhof), Ērgļu (Erlaa), Meijermuiža (Meyershof), Vecdrustu (Alt-Drostenhof), Zalgauskas (Selgowsky) u.c. muižas.
Nav ziņu, vai būtu kāda radniecība ar Bergiem-Kandeliem, Bergiem no Sāmsalas vai Bergiem no Vestfāles.
Resursi internetā par šo tēmu
- Genealogie der Familie Berg (Haus Kattentack) aus dem GHdBR NF Bd. 1 (.pdf)
- Berg (Livländisches Adelsgeschlecht)
