Rammi
fon Rammi (von Ramm, kr. фон Рамм) - vācbaltiešu dižciltīgo dzimta Livonijā, Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Matīs Ramms, kam 1463. gadā Rīgas domkapituls izlēņoja pārceltuvi pār Gauju Turaidā, krogu un tiesības celt dzirnavas. 1514. gadā Livonijas ordeņa vasalim Johanam Rammam bijis lēnis Ordeņa zemēs starp Lielupi un Daugavu. Rammi tā arī palika vasaļi, neiegūstot bruņinieku statusu – 1561. gadā Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms atzina Matīsa Ramma pēcteci Tomasu Rammu un tā dēlu Kristoferu par monētu kalšanas meistariem Rīgā. Turpmākajies gadsimtos Rammi sastopami Livonijas pilsētās (Rīga, Rēvele u.c.) s kārtā, visbiežāk kā mediķi, juristi, rātes locekļi. 1904. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) direktors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (1763-1825).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Spilves, Āderholdas (Aderholdfof) u.c. muižas.
