Andrejs Bogoļubskis
kņazs Andrejs, saukts Bogoļubskis (kr. Андрей Юрьевич Боголюбский, an. Andrew I, Andrey Bogolyubsky, vc. Andrei Bogoljubski, ~1111-1174) – Vladimiras-Suzdaļas kņazistes kņazs, Jurija Dolgorukija un polovcu hana Aepas meitas dēls. 1149. gadā no tēva kā dalienu saņēma Višgorodu (Вышгород) un tās kņaza titulu. 1148. gadā tēvs apprecināja viņu ar bajāra Stepana Kučkas meitu Ulitu, kas dzemdēja kņazam 5 bērnus, taču 1175. gadā tika sodīta ar nāvi par sazvērestības organizēšanu pret vīru. 1150. gadā Andrejs saņēma valdījumā Dorogobužu (Дорогобуж), bet 1153. gadā – Rjazaņu, taču šos valdījumus jau pēc pāris gadiem zaudēja kņazistu savstarpējos karos, un atguva tikai tad, kad tēvs bija nostiprinājies Kijevas lielkņaza tronī un sakāvis lielāko daļu savu pretinieku. Pēc tēva nāves 1157. gadā Andrejs kļuva par Vladimiras, Rostovas un Suzdaļas kņazu. Par savu rezidenci bija izvēlējies Bogoļubovas (Боголюбова) pilskalnu netālu no Vladimiras, no kā viņa iesauka "Bogoļubskis". Nostiprinot savu varu, 1161. gadā izdzina trimdā savu pamāti Olgu ar tās mazgadīgajiem bērniem, kā arī tuvākos tēva līdzgaitniekus. 1160. gadā neveiksmīgi mēģināja izveidot savās zemēs no Kijevas neatkarīgu metropoliju. Īstenoja agresīvu ekspansiju, no 1159. gada vairākkārt centās pakļaut savai varai Novgorodas republiku, pēc 1164. gada vairākkārt mēģināja iekarot Volgas Bulgāru. 1169. gadā iesaistījās cīņā par Kijevas troni, iekaroja to un pasludināja sevi par lielkņazu. 1174. gada 29. jūnijā (12.07. p.j.st.) viņu atentātā nogalināja paša bajāri.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 242. lpp.
