Livonijas landtāgs
Livonijas landtāgi (vāc. Livländische Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena") - laikā no 1421. līdz 1561. gadam Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) delegāciju konferences - landtāgi, - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopēju ārpolitisko interešu saskaņošanai[1], kā arī pildīja reģiona augstākās "starptautiskās" tiesas funkcijas. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos pirmo divu kārtu strīdus, ja strīdnieki nāca no dažādām zemēm. Pārstāvji dalījās 4 kūrijās jeb kolēģijās (kambaros):
- Prelātu kūrija (Rīgas arhibīskaps, bīskapi, abati, domkapitulu pārstāvji);
- Ordeņa kūrija (Livonijas ordeņa mestrs u.c. augstākās amatpersonas);
- Vasaļu kūrija (bruņniecības pārstāvji);
- Pilsētu kūrija.
Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss. Livonijas landtāga recesi stājās spēkā tikai tad, ja tika pieņemti vienbalsīgi. Pulcējās galvenokārt Valkā un Valmierā, kas atradās Livonijas centrā, dažreiz tie sanāca arī Rīgā, Tērbatā, Cēsīs un Vilandē.
1562. gadā tika izveidoti atsevišķi Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs un Piltenes landtāgs.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
- S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2010.
- Misāns Ilgvars. Livonijas landtāgu organizācija un norise. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.1., 28.-37. lpp.
