Aristokrātija

Aristokrātija (gr. aristokratia; no ἀριστεύς - aristos, "labākais" + kratos - κράτος, "vara") - atkarībā no konteksta:

1. sabiedrības augstākais, priviliģētais slānis, elites kārta - veidojusies jau aizvēstures periodā no dzimtu, klanu, cilšu vecākajiem, varoņiem un karadraudžu vadītājiem, - kurai piederīgie savu statusu manto no vecākiem un kuru rokās koncentrējās vara, pateicoties tam, ka izcelsmes, izglītības un sociālā statusa ziņā tiek uzskatīti par piemērotākajiem sabiedrības vadīšanai un pārākiem pār citām sabiedrības šķirām un kārtām. Piederību aristokrātijai un vietu tās iekšējā hierarhijā noteica personas tituls. Arī vēlākos laikos īpaši apdāvinātas un neordināras personas no sociālā hierarhijā zemākām kārtām tapa uzņemtas aristokrātijā. Jaunajos un jaunākajos laikos iecelšana aristokrāta kārtā lielāko tiesu notika par izciliem nopelniem valsts un monarha labā, vai (deģeneratīvā formā) nopērkot titulu. Latviešu literatūrā tradicionāli pārklājas ar jēdzienu muižniecība.
2. Valsts pārvaldes forma.

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 12., 37. lpp.

Bush, Michael L. The English Aristocracy: a Comparative Synthesis. - Manchester University Press, 1984
Bush, Michael L. Noble Privilege. / The European Nobility. - Manchester University Press, 1983
Cannadine, David. The Decline and Fall of the British Aristocracy. - Yale University Press, 1990
Wasson, Ellis. Aristocracy and the Modern World. - Palgrave Macmillan, 2006
Winchester, Simon. Their Noble Lordships: Class and Power in Modern Britain. - Faber & Faber, 1981

Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017 - 1120 с.
Идеал воспитания дворянства в Европе XVII–XIX века. / Под ред. В.С. Ржеуцкого, И. Федюкина и В. Береловича. - Новое Литературное Обозрение: Москва, 2018. 496 с. ISBN 978-5-4448-0780-4

Navigācijas izvēlne