Kurzemes un Zemgales hercogistes padome
Kurzemes un Zemgales hercogistes augstākā Padome - augstākais pārvaldes orgāns hercogistē hercoga nāves gadījumā līdz jauna hercoga stāšanās amatā, tāpat arī hercoga slimības un prombūtnes laikā. Padomdevēja un likumdevēja struktūra laikā, kad hercogs varēja pildīt savas funkcijas. Padomi veidoja hercogistes augstākie ierēdņi (landhofmeistars, kanclers, virsburggrāfs un landmaršals) kā arī divi tiesību doktori. Visiem četriem bija jābūt augstdzimušiem vietējiem muižniekiem (juristi ļaunākajā gadījumā varēja būt no birģeru kārtas). 4 virspadomnieki pārvaldīja valsti hercoga nāves gadījumā līdz jauna hercoga stāšanās amatā, tāpat arī hercoga slimības un prombūtnes laikā. Tā kā viņi bez izņēmuma bija muižnieki, tad šajos periodos ne tikai faktiski, bet arī juridiski visa vara hercogistē atradās muižniecības rokās. Bija gadījumi, kad šie padomnieki hercoga vārdā ieradās landtāgā un tur koleģiāli pildīja viņa funkcijas. Tiesību doktori parasti bija divi jaunākie Padomes locekļi. Ja starp muižniekiem tādus nevarēja atrast, tad aicināja no birģeru kārtas. Tomēr mācītu juristu toreiz Kurzemē bija ļoti maz. Hercogi labprāt aicināja juristus no ārzemēm, bet tas ne visai patika vietējai muižniecībai, jo šie doktori bieži nostājās hercoga pusē.
- Kanclers pārzināja valsts kanceleju, administratīvās lietas, muitas licences un baznīcas jautājumus. Viņam bija jābūt izglītotam.
- Landhofmeisfars pārzināja valsts saimniecību un t.s. vispārības (publiskās) lietas.
- Virsburggrāfs uzraudzīja pilsētu rātes, amatniecības, tirdzniecības un lēņu lietas.
- Landmaršals pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas. No 1642. gada visi seši Padomes locekļi (virspadomnieki) dzīvoja Jelgavas pilī, saņemot pilnu uzturu. Vairāk par trim Padomes lacekļiem vienlaicīgi nedrīkstēja izbraukt no Jelgavas.
