Atšķirības starp "Bāriņtiesa" versijām

'''Bāriņtiesa''' (vāc. ''Waisengericht'', kr. ''сиротский суд'') - administratīva iestāde, kas pārzina un kārto aizbildnību un aizgādnību pār rīcībnespējīgām personām vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] tika izveidotas XVIII gs. kā [[Kārta|kārtu]] ''bāriņtiesas'' - atsevišķi [[muižniecība]]s un pilsētu ''bāriņtiesas'', savukārt [[zemniecība]]s ''bāriņtiesu'' funkcijas pildīja [[pagasttiesa]]s. Pilsētās ''bāriņtiesas'' ievēlēja pilsētas pašvaldība mo [[rāte]]s kungiem (pēc 1889. gada - no domniekiem). ''Bāriņtiesa'' iecēla aizbildņus un aizgādņus, kontrolēja to darbību, kā pirmās instances tiesa kārtoja testamentu lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei (domei). Ja vajadzēja, aprakstīja un apsargāja bezvēsts prombūtnē esošu pilsētnieku mantu. ''Bāriņtiesas'' darbību pārraudzīja pilsētas rāte (dome) un attiecīgā [[apgabaltiesa]]. Izveidojot [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]], ''bāriņtiesas'' tika saglabātas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]], [[LPSR]] ''bāriņtiesas'' funkcijas tika nodotas [[Tautas tiesa|tautas tiesām]], civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām un vietējo [[Padome|padomju]] izpildkomitejām. Pēc LR suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunots arī ''bāriņtiesas'' institūts. Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas. Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci. Bāriņtiesu finansē pilsētas vai novada pašvaldība.